ASV palaiž “atspoli” 0
Otrdien no kosmodroma Floridā trešajā lidojumā devās kosmosa lidmašīna “X-37B”, kas izstrādāta ASV gaisa kara spēku pārraudzībā, Pentagonam turot slepenībā lidaparāta tehniskos datus un uzdevumus.
Kosmosa lidmašīna, ko projektēja un būvēja firma “Boeing”, ir paredzēta ilgstošiem lidojumiem Zemes orbītā 180 līdz 800 km augstumā. Lidaparāta ievadīšanai orbītā vajadzīga nesējraķete, taču nosēšanos tas veic patstāvīgi. Daudzkārt izmantojamā un tāpēc par atspoli dēvētā bezpilota lidaparāta divi iepriekšējie lidojumi 2010. un 2011. gadā ilga attiecīgi 224 un 469 dienas. Izmēģinājumu programma ir slepena, un nav zināms, cik ilga būs “atspoles” trešā misija. Kosmosa lidmašīnas garums ir deviņi metri, spārnu platums – 4,5 metri, augstums – trīs metri, svars – piecas tonnas. Lidaparāta “X-37B” izstrāde sākās 1999. gadā kā ASV kosmosa izpētes aģentūras NASA projekts, bet 2006. gadā tā pārraudzību pārņēma Pentagons. ASV Aizsardzības ministrija atteikusies sniegt detalizētu informāciju par “atspoles” uzdevumiem, kā arī tās būves izmaksām, vienīgi atzīmējusi, ka lidaparāta uzdevums ir “eksperimentāli pārbaudīt tehnoloģijas drošai, daudzkārt izmantojamai bezpilota izmēģinājumu platformai kosmosā”. Daži eksperti uzskata, ka lidaparāts, kas ārēji atgādina savu laiku nokalpojušos daudzkārt izmantojamos kosmosa kuģus, taču ir četras reizes mazāks, izveidots, lai izmēģinātu jauna veida sensorus un citus tehnoloģiskos jauninājumus. Atspoli var arī izmantot, lai remontētu, atgūtu agrāk palaistos pavadoņus vai izvietotu jaunus satelītus, atzīmē raidsabiedrība BBC. Hārvarda-Smitsona astrofizikas centra pētnieks Džonatans Makdauels izteicies, ka lidaparātā varētu būt izvietoti sensori spiegošanai, taču vairākums ekspertu apšauba pieņēmumu, ka tā uzdevums būtu izspiegot ķīniešu kosmosa laboratorijas “Tiangong-1” misiju. Ķīnas kosmosa laboratorija tika palaista pērn septembrī, bet šī gada jūnijā tajā pabija divi ķīniešu kosmonauti. Pentagons ir atteicies no komentāriem, taču kosmosa pētnieki amatieri izskaitļojuši, ka amerikāņu “atspoles” ceļš ap Zemi gandrīz sakrīt ar ķīniešu kosmosa laboratorijas virzību, atzīmē aģentūra “The Associated Press”. “Izsekošana kosmosā ir jauna sāncensība, ko dara iespējamu modernizēti sensori, tāpēc nav izslēgts, ka “X-37B” var tos izmantot, lai novērotu Ķīnas kosmosa laboratoriju,” paziņojis izdevuma “Spaceflight” redaktors Deivids Beikers.
