“Nav taisnības, nav miera!” Vairākās ASV pilsētās izsludināta komandantstunda 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aptuveni divdesmit ASV lielākajās pilsētās izsludināta komandantstunda un vairākos štatos mobilizēta Nacionālā gvarde saistībā ar plašiem vardarbīgiem protestiem un grautiņiem, kas turpinās jau piekto dienu pēc aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves Mineapolē.
Ja nav taisnības, nav miera
Sadursmes un grautiņi notikuši Čikāgā, Ņujorkā, Filadelfijā, Atlantā, Maiami, Luisvilā, Losandželosā, kur protestētāji dauzījuši skatlogus un aizdedzinājuši ēkas un automašīnas.
Čikāgā, Atlantā, Losandželosā un vēl pārdesmit lielajās pilsētās nakts stundās aizliegts uzturēties ielās. Demonstrantu sadursmes ar policiju notika arī Vašingtonā netālu no Baltā nama, kura visas pieejas bija bloķējuši ASV Slepenā dienesta (prezidenta apsardzes) aģenti.
Policisti lietoja demonstrantu izgaiņāšanai asaru gāzi un gumijas lodes.
Pēdējās četrās dienās aizturēti vairāk nekā 1400 demonstrantu 16 pilsētās, atzīmē laikraksts “USA Today”. Mineapolē aizturēts policists Dereks Šovens, kurš apsūdzēts par afroamerikāņa Džordža Floida nāvi. Šovens bija redzams sabiedrības sašutumu izraisījušajā video, vismaz piecas minūtes turot celi uz aizturētā Floida kakla.
Protesti sākās pēc tam, kad sociālajos medijos parādījās video ar Floida aizturēšanas gaitu. 46 gadus vecais Floids tika aizturēts pirms nedēļas, policijai izmeklējot apsūdzības par viltotas banknotes izmantošanu. ASV mediji atzīmē, ka rasu nevienlīdzība un ekonomiskā plaisa starp melno un balto amerikāņu ģimenēm Mineapolē ir viena no visizteiktākajām valstī.
Daudzviet demonstranti skandēja: “Nav taisnības, nav miera.”
Minesotas štata gubernators Tims Volcs nedēļas nogalē paziņoja, ka “pilnībā mobilizēs” štata Nacionālo gvardi saistībā ar grautiņiem pēc aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves, kas ir bezprecedenta solis šo spēku 164 gadus ilgajā vēsturē.
“Situācija Mineapolē vairs nekādā veidā nav saistīta ar Džordža Floida slepkavību, tie ir uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai, baiļu iedzīšana un mūsu lielisko pilsētu graušana,” preses konferencē pavēstīja Volcs. Minesotas Nacionālās gvardes vadītājs Džons Džensens teica, ka tiks izvietoti aptuveni 2500 karavīru.
Mineapoles mērs Džeikobs Frejs pavēstīja, ka vardarbīgos protestus izraisot cilvēki, kas nav Mineapoles iedzīvotāji. Tramps vainoja Mineapoles mēru, kurš ir Demokrātu partijas biedrs, par nespēju savaldīt protestus, kas ir plašākie, kopš viņš stājās prezidenta amatā. Pēc nevalstiskās organizācijas “Mapping Police Violence”, kas pēta policijas pieļauto vardarbību demonstrāciju izklīdināšanā, datiem, kopš 2013. gada policija nogalinājusi aptuveni 1100 cilvēku katru gadu.
Trampa izteikumi vairo spriedzi
Prezidenta Trampa tvitera vēstījums “Kad sākas laupīšana, sākas šaušana” ir pavairojis spriedzi jau tā nokaitētā situācijā, atzīmē aģentūra “Associated Press”, salīdzinot Trampa rīcību ar sērkociņa iemešanu pulvera mucā. Trampa vārdi bija tik griezīgi, ka “Twitter” vietnes pārraugi izvietoja brīdinājumu, ka prezidenta izteikums “slavē vardarbību”, izraisot Trampa dusmu izvirdumu.
Tā vietā, lai uzmundrinātu un apvienotu nāciju smagā brīdī, kad no Covid-19 jau miruši vairāk nekā simt tūkstoši amerikāņu, Tramps kārtējo reizi iesaistījies strīdos, kas nevairo viņa izredzes uz pārvēlēšanu novembrī, atzīmē “AP”.
Prezidents apsūdzējis vardarbībā, laupīšanā un dedzināšanā radikāli kreisos spēkus un brīdinājis, ka pret vardarbīgajiem protestētājiem var tikt raidītas armijas vienības.
“Es biju cerējis, ka vismaz šo vienu reizi kāds no prezidenta padomniekiem mēģinās viņu pārliecināt būt galvenajam mierinātājam, taču prezidents Tramps nav veidots tādam laikam kā šis,” paziņojis Emanuels Klīvers, demokrātu kongresmenis no Misūri štata.
“Valsts ir liesmās, un ASV prezidents tur stāv ar degvielu,” paziņojusi Kongresa Pārstāvju palātas deputāte Vela Demingsa.
Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāts bijušais viceprezidents Džo Baidens nosodījis vardarbību, bet vienlaikus uzsvēris, ka ASV pilsoņiem ir tiesības rīkot demonstrācijas. Baidens izteicis līdzjūtību Floida ģimenei un paziņojis, ka “tagad ir vajadzīga īsta valsts vadība, kas apsēdinās visus pie galda, lai mēs varētu ieviest pasākumus sistēmiska rasisma iznīdēšanai”.
Pēc Baidena vārdiem, Floida nāve ir atgādinājums, ka “Amerika ir valsts ar atklātu brūci”.
