Kā ar vārdiem vecāki “nobur” bērnus un kā viņus “atburt” 0
Gribu, lai bērns vienmēr paliktu maziņš. Lai vienmēr būtu tāds mīlīgs.
Ir vārdi, ko vecāki saka saviem bērniem, bet kuru pamatā nav tikai mīlestība.
Katri no šiem vārdiem ir sava veida noburšana, vecāku “melnā maģija”. Atburt bērnu, kā mēs zinām no pasakām, var vai nu tas, kurš pats ir nobūris vai kāds spēcīgāks burvis. Reizēm spēcīgāka burvja meklējumos paiet gadi.
Gribu, lai bērns vienmēr paliktu maziņš. Lai vienmēr būtu tāds mīlīgs. Mums ir laiks pašiem “atburt” savus bērnus un dot viņiem iespēju attīstīties tā, kā ir svarīgi viņa potenciālam.
Mēs bērnam dodam zīmi: “Neaudz! Kamēr tu esi maziņš, tevi mīl un tu esi drošībā”.
Ar ko tas draud: vai nu ar infantilismu, attīstības aizturi, īsu augumu vai mazu svaru, bailēm pieaugt, bailēm atlaist vecākus, bailēm no vientulības, atkarībām, aiziešanu fantāziju pasaulē, “bērnu slimībām” vai, tieši otrād, – pāragru pieaugšanu, agru atdalīšanos, rupjībām, agresiju…
Kā atburt: ar vārdiem, ko izsaka skaļi vai par sevi: “Es priecājos par katru tavu dienu un katru tavu pieaugšanas gadu. Es lepojos par katru tavu soli un atļauju tev būt dažādam. Tu man esi pats labākais bērns. Es svinu katru mūsu kopābūšanas dienu. Katrā vecumā ir savi ieguvumi.”
