Atcerēsimies Mores kaujās kritušos 2
Ir dzirdami apgalvojumi, ka kritušie jāpiemin tikai Lestenē. Bet ne katram ir iespēja tur pabūt. Mēs pieminām ne tikai Latvijas teritorijā kritušos. Mūsu svēts pienākums atcerēties arī tos, kuru kauli balo Volhovas purvos vai citur Krievijas plašumos.
Esmu piecus gadus savu brīvo laiku veltījis tam, lai apzinātu un pārapbedītu Mores kaujās kritušos. Septembra beigās piemiņas vietā pulcējās kritušo tuvinieki, cīņu biedri un citi, kam svēta viņu piemiņa. Svēts pienākums noliekt galvas būtu arī tiem tūkstošiem trimdinieku, kuri, pateicoties Mores kaujām, guva iespēju emigrēt uz Rietumiem.
Nepieņemams ir rosinājums visu kritušo piemiņu atzīmēt 11. novembrī. Tad tikpat labi vienā maisā var sabāzt 25. martu, 14. jūniju, 4. jūliju, 6. decembri. Runājot par aurotāju baru, kas parasti trako 16. martā, jāsaka, ka viņiem nekas nav svēts. Ja tagad kāds ministrs zaudēs savu amatu, lai tas ir kauna traips mūsu valdībai.
Elmārs Bremšmits
Augšlīgatnē
