Atjauno kriminālprocesu par Kargina un Krasovicka dāvinājumiem 0
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) atkārtoti būs jāvērtē kriminālprocess, kurš sākts pirms vairāk nekā diviem gadiem saistībā ar aizdomām, ka bijušie “Parex” bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis centušies izvairīties no tiesas lēmuma izpildes, 8.septembrī ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Jūlijā šo kriminālprocesu ENAP izbeidza noilguma dēļ, taču ar lietu uzraugošā prokurora lēmumu pirmstiesas izmeklēšana atjaunota. “Prokuratūra šo pirmstiesas kriminālprocesu atjaunoja, jo ir atklāti jauni apstākļi, kas procesa virzītājam konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi. Šobrīd prokuratūra procesu nosūtījusi ENAP pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai,” sacīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga Šēnberga.
Šī jau būs trešā reize, kad ENAP konkrētais process jāvērtē no jauna. Tiesa, jau tagad iespējams prognozēt, ka atjaunoto kriminālprocesu jau pavisam drīz – pēc nepilna mēneša – atkal varēs izbeigt, un atkal noilguma dēļ.
Kā vēsta “De facto”, iespējamais eksbaņķieru pārkāpums saistīts ar centieniem pasargāt savus miljonu vērtos noguldījumus bijušajā “Parex” bankā no tiesu izpildītāja. Visa “Parex” bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka manta, skaidrā nauda un maksājumi, kas pienākas no trešajām personām ir apķīlāta. Tostarp tiesu izpildītāju kontā nonāk arī miljonus vērtie procentu maksājumi par eksbaņķieriem piederošajiem bankā izvietotajiem noguldījumiem. Tā pirms trim gadiem lēma Rīgas apgabaltiesa.
Neilgi pēc tam gan Kargins, gan Krasovickis savus noguldījumus atsavināja. Kargins daļu cedēja Maskavā reģistrētam uzņēmumam “Olimpija” un vēl vienu noguldījumu uzdāvināja savam dēlam Remam. Līdzīgi arī Krasovickis tiesības uz bankā izvietoto noguldījumu uzdāvināja dēlam Georgijam. Banka šādu eksbaņķieru rīcību tulkoja kā mēģinājumu pasargāt savu noguldījumu procentu maksājumus no nonākšanas tiesu izpildītāju kontā un vērsās policijā. Tā 2011.gada 1.augustā sāka kriminālprocesu aizdomās par mēģinājumu izvairīties no tiesas lēmuma izpildes.
Kā secināms no “De facto” rīcībā esošā lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu – sākotnēji Kargins un Krasovickis atteikušies sniegt liecības, vēlāk gan domas mainījuši un šā gada martā izmeklētājam iesnieguši pašrocīgi rakstītas liecības, kurās apgalvoja, ka doma slēgt dāvinājuma un cesijas līgumus esot bijusi krietni senāka un neesot saistīta ar apķīlājumu.
“Noslēdzot cesijas un dāvinājuma līgumus, mērķis neesot bijis noguldījuma procentu atgūšana, bet gan subordinētā kapitāla atgūšana, kā arī, lai izvairītos no subordinētā kapitāla iespējamās apķīlāšanas kaut kad nākotnē, no kā izriet, ka nodarījumā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmes,” teikts ENAP izmeklētāja lēmumā par procesa izbeigšanu.
Rezultātā lietu martā arī izbeidza. Tiesa, jau visai drīz izmeklēšanu atkal nācās atsākt. Lietu uzraugošā prokurore kriminālprocesu maijā atjaunoja, turklāt norādot uz virkni lietu, kuras izmeklētājam būtu jānoskaidro – papildus jānopratina abi baņķieri, gan arī viņu juristi, lai saprastu, kāds tieši un kad radās viņu nolūks noguldījumus atdāvināt.
Saņēmis baņķieru advokāta atteikumu, izmeklētājs gan galvu daudz nelauzīja, jo atklājusies kāda būtiska nianse – dāvinājuma un cesijas līgumi noslēgti pirms vairāk nekā diviem gadiem – tātad lietā iestājies noilgums.
Jaunatklātos apstākļus, kas tagad atkal likuši atsākt izmeklēšanu, prokuratūra nekomentē, tādi nav zināmi arī atsevišķiem procesa dalībniekiem.
“De facto” rīcībā esošā informācija liek pieļaut, ka, iespējams, procesa atjaunošanu nejauši sekmējusi Kargina dēla Rema rīcība. Proti, savulaik bankai viņš iesniedzis pavisam ar citu datumu datētu dāvinājuma līgumu, proti, 2011.gada 1.oktobrī noslēgtu, kas nozīmē, ka noilgums vēl šajā gadījumā nav iestājies. Tāds gan iestātos jau drīzumā.
Ekonomikas policijas priekšnieks Gatis Gudermanis atturas vērtēt, vai šāds iznākums lietai gaidāms. Iepriekš policija apgalvoja, ka izmeklēšana esot veikta bez “neattaisnotas novilcināšanas” un no procesa virzītāja esot izrādīta “pietiekama iniciatīva”.
ENAP iepriekš apgalvoja, ka procesā izmeklēšana veikta rūpīgi un tik daudz laika prasījusi, jo apstākļu noskaidrošana esot sarežģīta.
Kā ziņots, Kargins un Krasovickis “Parex banku” zaudēja 2008.gada 8.novembrī. Toreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība nolēma, ka pārņem 51% “Parex bankas” akciju. Pēc nepilna mēneša – 2.decembrī – valsts pārņēma visas Karginam un Krasovickim piederošās daļas – 83,84% apmērā.
