Atkāpties no tiesiskuma nozīmē vājināt demokrātisku Latviju 0
Agnese Krasta, 14. Saeimas deputāte (“Jaunā VIENOTĪBA”)
Tiesiskums ir stipras demokrātijas stūrakmens un pamatnoteikums, lai sabiedrība valstij uzticētos. Tas nedrīkst būt tikai ērts aizsegs birokrātiskam formālismam. Pēdējo gadu notikumi ir kalpojuši kā modinātājzvans mūsu nacionālajai pašcieņai, skaidri parādot, ka piederība Rietumu demokrātisko vērtību telpai prasa pastāvīgu darbu. Stiprinot tiesiskumu, mēs stiprinām demokrātisku Latviju, un populisma un dezinformācijas laikmetā tas var būt izšķiroši.
Nē – “zelta vīzām” un citām šaurām ekonomiskām interesēm uz Latvijas drošības rēķina
Tiesiskums ir nesaraujami saistīts ar valsts drošību. Nobriedusi demokrātija nekāps uz viena grābekļa divreiz. Nedrīkst paplašināt tā dēvēto „zelta vīzu” programmu investoriem. Šo Ainara Šlesera izloloto „ekonomikas izrāviena” modeli darbībā pārbaudījām jau pirms 16 gadiem: tā bija ne tikai viltus ilūzija par investīcijām, bet arī valsts drošību apdraudoša prakse. Arī Eiropas Savienības dalībvalstu piemēru analīze apliecina, ka uzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamā īpašuma pirkšanu neviens neuzskata par produktīvu investīciju. Ekonomiskā izaugsme ir svarīga, taču ne uz mūsu drošības rēķina. Nopietni investori uzturēšanās atļaujas neprasa.
Karteļi ir zādzība no sabiedrības
Lai attīstītu ekonomiku, tiesiskumam pirmkārt jānodrošina godīga konkurence. Tieši šodien (17. septembrī) Saeimā beidzot jāpieņem likumu grozījumi, kas nosaka reālu kriminālatbildību fiziskām personām par dalību karteļos. Par daudz pēdējā laikā bijis karteļu skandālu, kas beidzas tikai ar formālu sodu uzņēmumam. Līdzšinējā sistēma ir radījusi bīstamu nesodāmības ilūziju, jo konkrētie lēmumu pieņēmēji personisku atbildību bieži nenes vispār. Uzņēmums samaksā Konkurences padomes piemēroto administratīvo naudas sodu, ko shēmotāji nereti vienkārši ierēķina nākotnes biznesa izmaksās, un turpina netraucēti darboties. Taču mēs nedrīkstam pievērt acis, kad runa ir par nodokļu maksātāju naudu, jo mākslīgi sadārdzinātu tāmju dēļ cieš gan valsts un pašvaldību budžeti, gan godīgie uzņēmēji, kuriem tiek atņemta iespēja uzvarēt brīvā un taisnīgā konkurencē. Karteļi iepirkumos nav uzņēmējdarbība, tā pēc būtības ir organizēta zādzība no sabiedrības.
Okupācijas sekas jāatstāj pagātnē
Šī pati nacionālās pašcieņas un tiesiskuma loģika attiecas arī uz latviešu valodas stiprināšanu, kas ir mūsu valsts un latviskās identitātes pamats. Esam likumā skaidri aizlieguši darba sludinājumos un darba attiecībās nepamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas, lai izbeigtu gadiem ilgušo vietējo jauniešu diskrimināciju pašu zemē, kā arī pilnībā nodrošinājuši pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Tiesiskā valstī iedzīvotājiem nav jāsamierinās ar nepamatotām, padomju okupācijas seku diktētām prasībām darba tirgū vai izglītībā.
Latvijas sabiedrība izvēlas cilvēka cieņu un rietumu vērtību telpu
Pirms gada daļa politiķu gribēja atkāpties no sasniegtajiem cilvēktiesību standartiem un panākt Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Tas bija izšķirošs brīdis, kas apliecināja Latvijas sabiedrības spēju iestāties par savu izvēli par labu cilvēka cieņai un Rietumu vērtību telpai. Tas izgaismoja arī, cik bīstams ir populisms, kas diemžēl dzirdīgas ausis atrada arī to politisko spēku vidū, kuri sevi sauc par valstiski domājošiem. Diemžēl šis stāsts vēl nav beidzies – līdzīgi kā vairākas partijas joprojām nespēj atbildēt, vai neveidos koalīciju ar Šleseru, tāpat tās nespēj atbildēt, vai respektēs sabiedrības nostāju pirms gada un nevirzīs Latvijas izstāšanos no konvencijas pret vardarbību.
Cīņa starp demokrātiskām vērtībām un bīstamu populismu
Politikā vieglākais ceļš ir, meklējot popularitāti, vairot troksni un barot sabiedrību ar neizpildāmiem solījumiem, taču patiesa valstiska atbildība prasa drosmi pieņemt sarežģītus lēmumus, strādāt komandā un lauzt iesīkstējušu formālismu. Populisti un tie, kas lūkojas austrumu virzienā, nesnauž. Tie, kuriem neļauj ienākt pa durvīm, mēģina iekāpt pa logu. Waterfront lobijs ar “zelta vīzām”, atsevišķu krievu oligarhu mēģinājumi nomelnot ārlietu ministri, lai panāktu to izņemšanu no sankcionēto personu saraksta. Tas notiek it kā nemanāmi, taču ļoti neatlaidīgi. Šīs vēlēšanas būs cīņa starp demokrātiskām vērtībām un bīstamu populismu. Katra balss par politiskajiem spēkiem, kuri skaidri stāv tiesiskuma un demokrātijas pusē, var būt izšķiroša, lai nosargātu Latviju no valdības, kura var mūs ieraut bīstamā “pelēkajā” zonā – kurā reiz jau esam bijuši, kur oligarhi var netraucēti bīdīt savas savtīgās intereses, cilvēktiesības paliks vien kā formāls ieraksts uz papīra un neviena nauda netiks uzskatīta par netīru, pat ja tās dēļ nāktos pievērt acis uz Latvijas drošību.
