Kultūra
Kultūrpolitika

FOTO. Rezultāts tālredzīgai kultūrpolitikai. Atklāta Baltijas mērogā unikālā Muzeju krātuve0


Muzeju krātuves atklāšana. Šajā telpā turpmāk atradīsies agrākā Ārzemju mākslas muzeja, tagadējā LNMM muzeja “Rīgas Birža” skulptūru kolekcija.
Muzeju krātuves atklāšana. Šajā telpā turpmāk atradīsies agrākā Ārzemju mākslas muzeja, tagadējā LNMM muzeja “Rīgas Birža” skulptūru kolekcija.
Foto: Karīna Miezāja

Trešdien, 11. decembrī, atklāta Baltijas mērogā unikāla, augstākajām drošības un muzeja vērtību uzglabāšanas prasībām atbilstoša Muzeju krātuve Pārdaugavā, Pulka ielā 8, kurā tiks uzglabāti, dokumentēti, restaurēti un eksponēti vairāk nekā divi miljoni Nacionālā muzeja krājuma vienību.

Etalons kolekciju glabāšanai

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka muzeju krātuve ir rezultāts tālredzīgai un pēctecīgai kultūrpolitikai: “Šī krātuve, cerams,

nākotnē būs etalons muzeju kolekciju un krājumu glabāšanas standartiem.

Baltijas reģionā jau tagad tā iezīmē Latviju kā valsti, kurā ir šāda unikāla un 21. gadsimta prasībām atbilstoša būve.”

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja, ka šāda mēroga projekts ir viens no vērienīgākajiem ieguldījumiem muzeju nozarē kopš valsts neatkarības atjaunošanas un unikāla būve arī visu Baltijas valstu mērogā: “Ar šo krātuvi mēs esam atdevušu parādu visām tām muzejnieku paaudzēm, kas pašaizliedzīgi, ar dziļām zināšanām, izpratni un misijas apziņu sarežģītos, nereti pat bīstamos apstākļos, ir vākuši, glabājuši un nosargājuši mūsu nacionālo kultūrvēsturisko mantojumu.

Jaunās muzeju krātuves atklāšana ir arī mūsu devums nākamajām paaudzēm,

jo tieši kultūrvēsturiskās atmiņas cieņpilna saglabāšana ir pamats, lai mēs arī nākotnē sevi varētu dēvēt par kultūrnāciju.”

Muzeju krātuves atklāšana

Latvijai nozīmīgā kultūras objekta attīstību nodrošinājis VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Attīstot un sakārtojot valsts īpašumu, mēs pievienojam savu artavu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai. Šodien varam būt lepni par paveikto! Muzeja krātuves nodrošinās atbilstošu vidi – īpašu mikroklimatu, drošības un citas sistēmas, kā arī speciālās iekārtas Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai un mākslas priekšmetu restaurācijai.

Šeit vienlaikus būs patīkami uzturēties gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem,

un ticam, ka krātuve kļūs par dzinuli visas Dzegužkalna apkaimes uzplaukumam,” gandarījumu pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, pateicoties VNĪ komandai, Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai un četriem muzejiem, ar kuriem kopā strādāts plecu pie pleca, lai īstenotu vērienīgo projektu.

Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts “Arhitektu birojam Krasts” (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs “Rere meistari 1”.

Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Iedvesmoja vēsturiskās kazarmas

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām.

Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu. Abas kazarmu ēkas vēsturiski veidoja līniju ar pārtraukumu vidū.

Šodien jaunā projekta veidolā šīs atstarpes vietā izvietota kompleksa galvenā ieeja, savukārt galvenās ieejas akcents – telpiskas “ribas” – veidots kā turpinājums kazarmu ēku apjomam. Tāpat, izstrādājot ēkas projektu, ņemta vērā Dzegužkalna vaļņveida kontūrlīnija. Dzegužkalna reljefs nolasāms ēkas apjoma formās, kurās iezīmējas kalnam līdzīgas dažāda augstuma un slīpuma jumta plaknes.

Risinot ēkas veidolu, projektā stingri ievērotas ēkas funkcijas prasības. Būvapjoms, kurā apvienotas četru muzeju krājumu glabātuves, restaurāciju darba telpas, noliktavas un citas tehniskās telpas, paredz savu arhitektūras specifiku. To raksturo lieli fasādes laukumi un neliels logu skaits.

Domājot par apjomīgās būves harmonisku integrāciju vidē, ēka zemes gabalā novietota ar atkāpi no ielas, veidojot labiekārtotu priekšdārzu – zaļo zonu ar gājēju celiņiem, atpūtas vietām, stādījumiem, soliņiem. Šādi jaunais apjoms nenomāc šaurās Pulka ielas apbūves mērogu.

Lai arī ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma.

Katram muzejam ir nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu.

Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību.

Mūsdienīgi drošības risinājumi

Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes ugunsdzēšanas sistēma. Biroju un darba telpās ir augsti un plaši logi ar skatu uz blakus esošo Dzegužkalnu, kā arī bagātīgi apzaļumoto, labiekārtoto un apmeklētājiem brīvi pieejamo ēkas teritoriju.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām,

tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām.

Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās tiks veiktas tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšana. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi.

Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves jau ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem.

Sekojot aktuālajām tendencēm ir palielināts velosipēdu novietņu skaits, sakārtots Pulka ielas asfalta segums un apgaismojums, kā arī izgaismota labiekārtotā teritorija. Muzeju krātuves teritorijā ir darbinieku un publiskā autostāvvieta, ir nodrošināta vides pieejamība.

Jaunuzceltā muzeju krātuve atrodas līdzās vēsturiskajai Dzirciema apbūvei – XIX gadsimta beigās pilsētplānā iezīmētajā Pulka ielā.

Netālu no objekta atrodas vairākas nozīmīgas apkaimes vietzīmes: Dzegužkalns – augstākais Rīgas dabiskais paugurs, 1939. gadā uzstādītais piemineklis 1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem. Paredzams, ka labiekārtotā krātuve veicinās Dzegužkalna apkārtnes attīstību.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
“Mākslu nevar nolikt aiz slēgtām durvīm.” Teātra profesionāļi un prominences apmeklē Serebreņņikova “Outside”
9 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Virtuāls ceļojums senatnē: Talsu muzejs skolēniem piedāvā neparastu vēstures nodarbību
11 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Aicina piedalīties atlasē uz vietu Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskajā orķestrī
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
Par veiksmīgu biznesu, sākšanu no nulles un to, kur slēpjas tehnoloģijas
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānijas parlaments apstiprina breksita likumu
29 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Sports
FOTO: “TTT Rīga” Eirolīgā izcīna svarīgu uzvaru mājās
48 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Levits informējis Dienvidāfrikas ārlietu ministri par Misānes lietu
3 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Skaidro, kāds liktenis sagaida Rīgas domes kaķus
1 stunda