Atklāta pirmā siltasiņu zivs 1
Autoriepas izmēra (līdz 1,8 m lielā) apaļīgā mēnesszivs (Lampris guttatus), kas apdzīvo jūras dzelmi, ir pirmā zinātnei pazīstamā siltasiņu zivs, raksta portāls livescience.com.
Absolūti lielākā daļa zivju – nejaukt ar delfīniem un vaļiem, kuri ir zīdītāji! – ir eksotermas, proti – tām nepieciešams apkārtējās vides siltums, lai uzturētu siltumu ķermenī. Mēnesszivs spēj saglabāt ķermeņa temperatūru par aptuveni pieciem Celsija grādiem augstāku par apkārtējās vides temperatūru pat dzestrajās jūras dzīlēs tuvu 400 metru dziļumam, informē ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras administrācijas pārstāvis, pētījuma vadītājs Nikolass Vegners.
Zinātniekiem izdevies atklāt, ka zivs ķermeņa temperatūru lielā mērā palīdz uzturēt relatīvi nelielo, sarkano krūšu spuru nepārtrauktā straujā kustība, kā arī tauku slānis un ļoti neparasts asinsvadu izkārtojums žaunās.
Saskaņā ar pētījumu, mēnesszivs žaunās saskaras asinsvadi, pa kuriem plūst vēsās, ar skābekli piesātinātās asinis, un siltās, skābekli ķermenim atdevušās asinis, veidojoties siltumsūkņa efektam. Zinātnieki norāda, ka cilvēki siltumsūkņa tehnoloģiju sākuši pielietot relatīvi nesen.
Iespēja patstāvīgi regulēt ķermeņa temperatūru mēnesszivij dod priekšrocības iepretim aukstasiņu radiniecēm, norāda zinātnieki. “Muskuļi var sarauties ātrāk, ir uzlabota sānu redze, straujāk notiek neirofizioloģiskie procesi. Tas sekmē ātrāku pārvietošanos, labāku redzi un reakcijas laiku,” norāda Vegners.
