Atrasts senās Romas pirmais ūdensvads 1
Būvējot ventilācijas šahtu jaunās metro līnijas vajadzībām Romas vēsturiskajā centrā, strādnieki nejauši uzdūrušies antīkam akveduktam, kas ir 2300 gadu vecs un līdz ar to senākais līdz šim “Mūžīgajā pilsētā” zināmais, vēsta vietne “The Local”.
Metro strādnieki masīvas, no vulkāniskā tufa bluķiem veidotas konstrukcijas 17 – 18 m dziļumā zem Romas laukuma “Piazza Celimontana”, netālu no Kolizeja uzgājuši jau pagājušā gada nogalē, tomēr līdz pagājušās nedēļas beigām par tām klusēts, jo vispirms bija jānoskaidro, kas tas ir. Tagad Romas Arheoloģijas lietu augstākā pārvalde atradumu jau nodēvējusi par “sensacionālu atklājumu ar milzīgu nozīmi”.
Akvedukta posms ir 32 metrus garš un visdrīzāk ir daļa no 312. gadā p. m. ē. veidotā pirmā Romas ūdensvada, tā sauktā “Aqua Appia” jeb “Apijas ūdens”. Atsevišķi “Aqua Appia” posmi ir konstatēti celtniecības darbu laikā 17. un 19. gadsimtā, tomēr tie bija nelieli un sliktā stāvoklī, turpretī šis ir novērtēts kā lieliski saglabājies. Ūdensvads veidots kā divu metru augsta, no vienādiem bluķiem likta tekne. Ūdeni tas pievadīja no aptuveni 16 km attāla avota un, atšķirībā no vēlāk būvētajiem, kas atgādināja arkveida tiltus, gandrīz visā trases garumā atradās pazemes tuneļos.
Arheoloģisko izrakumu vadītāja Simona Moreta presei uzsvērusi, ka akvedukta atrašana ir laimīgs gadījums, jo arheologi tādā dziļumā rakt nemēdz. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos akvedukts nonāca zem bieza zemes slāņa, kad romieši to vairs neizmantoja dzeramā ūdens piegādēm, bet gan kā lietus un atkritumu noteku. Par pēdējo liecina ēdienu un pārtikā lietoto dzīvnieku kaulu paliekas.
Atbildīgās Romas iestādes pieņēmušas lēmumu seno būvi demontēt un pārlikt kādā citā vietā, kur tā būtu pieejama publiskai apskatei. Šī nav pirmā reize, kad, būvējot jauno metro līniju “C” cauri senās pilsētas centram, strādnieki atduras pret gadsimtiem vecām drupām. Tas jau pamatīgi sadārdzinājis un novilcinājis šo projektu.
