Atrasts vairāk nekā 1100 gadus sens unikāls vikingu krucifikss 3
Kāds amatierarheologs martā Fūnenas salā (Dānija) atrada ārkārtīgi vērtīgu zelta krucifiksu, kurš turklāt var mainīt priekšstatus par laiku, kad kristietība ienākusi Dānijā, raksta portāls LiveScience.
Ladbi muzeja ekspozīcijai nodotais krucifikss, iespējams, pirms aptuveni 1100 gadiem rotājis kādas vikingu dāmas kaklu. Tas ir 4,1, centimetru garš un sver 13,2 gramus. Krucifikss attēlo cilvēku ar izstieptām rokām. Jēzus figūru veido zelta skaidiņas un pavedieni. Tiesa, nav precīzi nosakāms, vai sieviete, kas to valkājusi, bijusi kristiete, vai arī tas bijis laupījums.
Tomēr Estfinas muzeja arheoloģe Malēne Refshauga atradumu nodēvējusi par sensāciju, jo krusts pilnīgi noteikti attiecas uz 10. gadsimta sākumu, tātad ir agrāks par Jellingas akmeņos iekļauto karaļa Haralda Zilzobja rūnu, kura stāsta par viņa pievēršanu kristietībai. Tika arī uzskatīts, ka šai rūnai pievienotais Jēzus attēls ir senākais visā Dānijā, taču jaunais atradums kristietības ienākšanu atbīda par vairākām desmitgadēm atpakaļ.
Neparasti arī tas, ka tik dārgs un smalks artefakts atrasts atklātā laukā, piebilda Refshauga.
