Kas labākais augsnes ielabošanai pēc agrajiem kartupeļiem? 0
Kurus zaļmēslojuma augus sēt pēc agro kartupeļu novākšanas? Jānis Kocēnu novadā.
Atbild Zemkopības zinātniskā institūta vadošais pētnieks Jānis Vigovskis
un LLU Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa
Zaļmēslojumu audzē, lai ielabotu augsni, samazinātu tās sablīvēšanos, barības elementu izskalošanos un eroziju. Viens no populārākajiem krustziežu augu zaļmēslojumiem, ko zemnieki pašlaik izmanto, ir ziemas rapša un balto sinepju maisījums. Sēj attiecībā 1 : 1 vai arī ņemot 1/3 sinepju un 2/3 rapša sēklu. Līdz rudenim jāpagūst izveidoties lielai zaļajai masai, tāpēc krustziežus sēj ne vēlāk par augusta pirmo pusi. Augsnē iestrādā septembrī vienlaikus ar rudens arumu.
Nav ieteicams baltās sinepes sēt tīrsējā, jo tad veidojas diezgan skraja zaļā masa. Izmantojot maisījumu, rapsis ātri salapo, nosedz augsni un neļauj saaugt nezālēm. Pēc šāda zaļmēslojuma droši var audzēt labību un rušināmaugus. Augsnē, kas ir piesārņota ar krustziežu sakņu augoņiem, šāds rapša un sinepju maisījums nav vēlams.
Pēc agro kartupeļu vai citu kultūraugu novākšanas var sēt arī facēliju. LLU Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa uzsver: – Facēlija noteikti jāsēj agrāk – jūlijā, citādi šai zaļmēslojuma kultūrai būs maza nozīme.
Izsējas norma ir aptuveni 50 kg/ha, jo sēklu dīdzība ne vienmēr ir laba. Facēlija labi aug vāji skābās, neitrālās vai kaļķotās smilšmāla, mālsmilts un smilts augsnēs. Ātri aug, bagātina zemi ar organiskajām vielām. Facēlija jāiestrādā augsnē, kad sāk veidoties ziedpumpuri, jo tad augu atliekas ātrāk satrūd (šim nolūkam neder vecāki, pārkoksnējušies augi).
Agronomijas zinātņu doktore par labu zaļmēslojuma augu atzīst ganību aireni. To sēj pēc iespējas ātrāk (augusta sākumā), rēķinot 20–30 kg/ha. Zālaugs aug diezgan ātri, veido bagātīgi lapotus dzinumus. Nav izvēlīgs augsnes ziņā, tomēr vislabāk izdodas iekoptās smilšmāla augsnēs.
