Tīra, sakopta ietve, pa kuru pastaigājoties, piemēram, kāds kaislīgs smēķētājs varētu justies gandrīz kā noziedznieks, kas ļāvies netikumam. Jo smēķējošus ļaudis vismaz savā ceļā tikpat kā neredzu. 2
Atcerieties, kā padomju laikos, toreiz vēl par Ļeņingradu devēto Sanktpēterburgu pieminot, allaž teicām – nu, tur mīt pavisam cita publika, īstā krievu inteliģence!
Šķiet, šodienas Sanktpēterburgā redzētie gan visu diennakti atvērtie grāmatveikali, gan neskaitāmie teātri un muzeji liecina, ka kultūras gars un alkas te joprojām ir dzīvas. Pat kāds bezpajumtnieks, kurš mani uzrunā, lieliski saskan ar šīs pilsētas inteliģento tēlu. Esmu atspiedies pret Aņičkas tilta margām un sapņaini veros tālumā. Pēkšņi dzirdu: – Atvainojiet, ka traucēju jūs pārdomās, varbūt uzcienāsit ar cigareti? Vēlreiz pateicos par izrādīto pretimnākšanu, – saņēmis kāroto, vīrs tikpat cienīgi dodas prom.
Un tomēr dažas ārējas izmaiņas, kas liecina par dziļākām politiskām un ekonomiskām pārmaiņām Krievijā, Ņevas prospektā pamanu. Kaut kur nozuduši lielie reklāmas stendi ar preču piedāvājumu vai no visas pasaules. To vietā krāšņu dabasskatu attēli ar aicinājumu atpūsties Sočos un Krimā.
Neredzu cilvēkus militārās uniformās. Sanktpēterburgas jūras militārās mācību iestādes esot pārceltas nostāk no pilsētas centra. Izstaigājot visu Ņevas prospektu, sastapu tikai vienu policijas patruļu, laikam kārtības sargi darbojas ļoti neuzkrītoši.
Sabiedriskās ēdināšanas iestāžu izkārtnes tika pārrakstītas jau pirms vairākiem gadiem, jo likums paredzot uzrakstus krieviskot kirilicā. Piemēram, Kafijas nama jeb angliskā “Cafe house” krieviskā versija izkārtnē lasāma kā “Kофе-Xауз”, bet ātrās ēdināšanas restorāns “McDonald’s” pārtapis par “Макдоналдс”.
Ieklausos vietējo zinātāju padomā neuzticēties ārēji greznām un dārgām ēstuvēm, kurās ēdienu kvalitāte var izrādīties apšaubāma.
Bet netālu no metro stacijas “Ņevas prospekts” Gribojedova kanāla krastmalā atklāju izcilu konditoreju un kafejnīcu “Buše”, kur vienmēr piedāvājumā svaigas maizītes, garda kafija vai tēja. Ir padomāts pat par mitrajām salvetēm, un apkalpošana lieliska! Savukārt globālā tīkla “Stolle” kafejnīcā Ņevas prospektā cienā ar gardiem ogu, gaļas, zivju pīrāgiem un plātsmaizēm.
Padomju laika sabiedriskās ēdināšanas sajūtas var atsaukt atmiņā vai uzzināt no jauna, ielūkojoties ēdināšanas tīklu “Rjumočnaja” vai “Stolovaja” ēstuvēs. Atliek tikai iegriezties kādā no Ņevas prospekta šķērsielām, piemēram, Ligovskij prospekt (metro pietura “Ploščadj Vosstanija”).
Turpat blakus lielākās Sanktpēterburgas dzelzceļa stacijas ar neiztrūkstošo ļaužu burzmu, taksometru rindām un krietni piezemētāku dzīves telpu. Te lielākoties tirgojas un šeptējas Dienvidāzijas valstu pārstāvji. Riskēju un pusdienoju puspagrabstāvā iekārtotā telpā ar pretenciozu nosaukumu “Eirostolovaja” (no krievu val. – eiroēdnīca). Galvenais mans izvēles kritērijs – lai aiz letes būtu labi pārraugāma tīra virtuve. Telpas centrā liels patvāris ar karstu ūdeni. Ēdnīcas saimnieks ir īsts, viesmīlīgs dienvidnieks – uzreiz piedāvā zaļo tēju un aktīvi sasaucas ar apkalpojošo personālu. Viņa meita aiz letes liek šķīvī gaļu. Skaļi darbojas televizors. Kārtoju uz paplātes prasīto un apsēžos pie galda, kas pārklāts ar vaskadrānu. Par auksto gurķu zupu, gulašu ar kartupeļiem un kompota glāzi samaksāju piecus eiro. Ievēroju, ka vairāki iebraucēji, laikam tikko no vilciena, rūpīgi pēta cenas ēdienkartē un tomēr dodas prom.
