Augi ar odziņu. Kuras ziemcietes dārzā labi izskatās ziemā? 0
Kuras ziemcietes labi izskatās ziemā? EVIJA TUKUMA NOVADĀ
Stādu audzētavas Saulesķirši vadītāja Velta Breidaka spriež, ka ziemas ainavā nelielā dārzā visvairāk izceļas zemo šķirņu pacipreses, egļu pundurformas un citi skujkoki, to skaitā mūžzaļie rododendri. Sniegotās ziemās uzmanību piesaista arī liela auguma zāļveida ziemcietes, piemēram, miskantes, sasietas kūlīšos. To stublāji, lapojums un ziedkopas saglabājas līdz pat pavasarim. Miskantes pārziemo bez piesegšanas. Agri pavasarī pēc sniega nokušanas ceru nepieciešams uzreiz apgriezt. Jaunos dzinumus, salīdzinot ar citām zāļveida ziemcietēm, miskantes dzen samērā vēlu.
Ir arī atsevišķas ziemcietes, kas var daiļot, atdzīvināt dārzu šajā gadalaikā, ja vien atstāj nenogrieztas augu virszemes daļas. Tās ir zemās Ķīnas astilbes (tām vēl ilgi pēc noziedēšanas saglabājas dekoratīvas ziedkopas), Burga zilpodze (veido galviņveida ziedkopas zaroto ziednešu galos), parastā čīkstene ‘Herbstfreude’ (blīvas vairogveida skaras zaru galā). Vienīgās, kas saglabā skaistu lapojumu ziemā, ir efejas un bergēnijas. Velta Breidaka iesaka efejas izmantot kā sedzējaugus. Šīs liānas ir ar tumši zaļām, trīsdaivainām, piecdaivainām vai lielām sirdsveida lapām un vijīgiem, gariem dzinumiem. Nav jēgas efejas audzēt kā vīteņus pie vertikāliem balstiem, piemēram, priedēm, jo tām ir viduvēja ziemcietība. Kailsalā augi regulāri apsalst vai nosalst pilnībā un labākajā gadījumā pakāpeniski atjaunojas no spēcīgāko nenosalušo stumbru dzinumiem. Tāpat mūsu klimatiskajos apstākļos nav ziemcietīgas dekoratīvās efejas ar baltraibām un dzeltenraibām lapām – tās ir audzējamas podos un ziemā uzglabājamas vēsā pagrabā.
Skaista rota mierā dusošajam dārzam var būt pumpurziedu virši, kam ziediņi neatveras, bet paliek pumpurā, saglabājot savu košo krāsu, līdz pat pavasarim. Ādažnieces dārzā aug šķirne ‘Moulin Rouge’ – tās krūmiņi izskatās kā rozā ziediem ziedoši.
Vairākām maijā ziedošām ziemcietēm (obrētām, Portenšlāga pulkstenītēm u.c.) zem sniega lapiņas neredz, taču, pavasarī mostoties, tās strauji sakuplo, t.i., nav jāgaida, līdz augi lēnām salapos, kā tas ir, piemēram, hostām.
