Augstāk par zemi. NEDĒĻAS FILMA: “Pastaiga” 0
Roberta Zemeka biogrāfiskā filma “Pastaiga” ir gadījums, kad 3D sevi attaisno par visiem simts procentiem – klātesamības sajūta uz lielā ekrāna notiekošajā ir nepieciešamība. Skrupulozi pētot, kā Filips Petī īstenoja savu sapni un vairāk nekā 100 stāvu – pāri par 400 metru! – augstumā pastaigājās no viena Dvīņu torņa jumta uz otru, filmas autori arī uzbūvējuši pieminekli divām ēkām, kas ilgi bija Ņujorkas simbols, bet tika sagrautas 11. septembrī.
1974. gada 7. augusta agrā rītā ne viens vien vērās Manhetenas debesīs – tur ar savu performanci uzstājās tobrīd vien 24 gadus vecais Filips Petī, iedams pa virvi, kas bija novilkta starp Dvīņu torņu jumtiem. 45 minūtes – uz ekrāna laiks gan ir saīsināts līdz knapām 20 minūtēm – viņu padarīja par pasaules mēroga slavenību, un francūzis Petī, jau agrā bērnībā noformulējis savu sapni, to bija piepildījis.
Bērnībā viņš pieredzēja brīnumu, noskatīdamies cirka akrobātu priekšnesumā zem cirka arēnas kupola, un, vēlēdamies viņiem līdzināties, Filips paša spēkiem apguva akrobātiskās prasmes. Nedaudz vēlāk, sēdēdams zobārsta uzgaidāmajā telpā, viņš garlaicībā šķirstīja žurnālu, līdz pamanīja materiālu, kas bija veltīts tobrīd vēl topošajiem Dvīņu torņiem. Acumirklī viņš saprata, ka šīs ēkas prasīt prasās pēc viņa pastaigas pa virvi, taču, lai īstenotu šo pārdrošo – un arī nelikumīgo! – pasākumu, Parīzes ielu māksliniekam Petī bija nepieciešams ne vien prāvs kapitāls, bet arī uzticama komanda. Tiesa, katrs tās dalībnieks bija ar savām blusām, un, pateicoties arī savstarpējiem ķīviņiem, kuros dzima lieliskas idejas viņa sapņa piepildīšanai, Filips Petī devās uz Ņujorku, lai kļūtu par gadsimta mākslinieciskākā nozieguma realizētāju. Tobrīd viņam jau aiz muguras bija Parīzes Dievmātes katedrāles iekarošana un tālā nākotnē – pastaiga virs Niagāras, kļūšana par daudzu rakstu, grāmatu un pat animācijas filmu varoni, kā arī sava pārdrošā gājiena atspoguļotāju Džeimsa Mārša (“Teorija par visu”) dokumentālajā filmā “Cilvēks uz virves” (2008), kas saņēmusi virkni balvu un arī “Oskaru” kā labākā dokumentālā filma.
Ticamības momentu “Pastaigā” nodrošina ne vien mūsdienu tehnoloģijas, ar kurām amerikāņu kino vecmeistaram Robertam Zemekim, triloģijas “Atpakaļ nākotnē” un filmu “Kurš iegāza trusīti Rodžeru” un “Forests Gamps” autoram, ir senas un ciešas attiecības, bet arī zilā ekrāna izmantojums, tāpat arī aktiera Džozefa Gordona-Levita personiskais ieguldījums tēla atklāšanā, kā arī paša Filipa Petī interese par šo kinoprojektu, apmācot trikus un knifus galvenās lomas atveidotājam un arī ielaižot viņu savā personiskajā telpā. Zemekis, sākdams darbu, solīja, ka ar Petī stāsta palīdzību izdarīs to, kas nav bijis pa spēkam ne grāmatām, ne Mārša dokumentālajai filmai – uzvedīs skatītāju kopā ar Petī uz virves un ļaus pastaigāties starp Dvīņu torņiem –, un savu solījumu viņš ir turējis, pretī saņemdams skaļas ovācijas.
“Pastaigas” pirmizrāde notika Ņujorkas kino festivālā, un jau pēc pirmajiem aplausiem tika slavēts ticamības moments, kas, uz lielā ekrāna izklāstot patiesu notikumu, nu jau ieguvis leģendāru un, pateicoties Petī personībai, arī noslēpumainu auru. Kad “Oskaru” saņēma filma “Cilvēks uz virves”, pats vaininieks kāpa uz skatuves, Amerikas Kinoakadēmijas biedru acu priekšā lika pazust monētai un sanākušajiem pateicās par ticību brīnumam. Šo sajūtu Zemekis kopā arī ar Benu Kingsliju un Šarloti Lebonu saglabājis, un tādā pašā apņēmībā, kā ar izteiktu franču valodas akcentu saka Džozefa Gordona-Levita varonis “Pastaigas” pašā sākumā: “Tas nav iespējams. Bet es to izdarīšu”, arī režisors paveicis neiespējamo.
“Pastaiga”, (“The Walk”), ASV, 2015.
Režisors: Roberts Zemekis.
Lomās: Džozefs Gordons-Levits, Šarlote Lebona, Bens Kingslijs, Džeims Bedžs Deils, Bens Švarcs.
No 9. oktobra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”.
