Ko pārdos? 2
Kopš septembrī atklāts jaunais Latvijas Universitātes (LU) dabas zinību studiju komplekss Torņakalnā, atbrīvojušās vairākas LU ēkas Rīgas centrā. Nav gan zināms, vai tās tiešām tiks pārdotas. Piemēram, Ķīmijas fakultātes nams K. Valdemāra ielā vēsturiski piederējis Rīgas Franču licejam, kuram trūkstot telpas. Tāpēc LU pieļauj, ka šo ēku varētu atdot Rīgas domei apmaiņā pret kādu citu nekustamo īpašumu. Bioloģijas fakultātē A. Kronvalda bulvārī vēl atrodas LU muzejs. Savukārt greznā jūgendstila ēka Alberta ielā, kur atradās Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, iznomāta Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, tāpēc pagaidām noteikti netiks pārdota.
Izbrīna, ka, kaut arī LU pārstāvji jau ilgāku laiku runā par to, ka tā vēlētos pārdot “liekos” īpašumus, lai varētu tālāk attīstīt studentu pilsētiņu Torņakalnā, ko tieši LU varētu pārdot un cik naudas darījumos varētu iegūt, pagaidām nav skaidrs. I. Klāvs skaidro: “Līdz gada beigām izstrādājam universitātes infrastruktūras perspektīvās attīstības plānu līdz 2021. gadam. Tā izstrādei piesaistīti nozares profesionāļi – “Colliers International” un “Deloitte Latvia”. Tiek veikts nekustamo īpašumu portfeļa novērtējums un rīcības stratēģijas izstrāde.” Tātad skaidrība par to, ko LU varētu pārdot, būs vien gada beigās.
Savukārt RTU ir gana droša, ka potenciālajiem pircējiem varēs piedāvāt gana plašus nekustamos īpašumus ar zemi un vairākām ēkām ārpus Rīgas centra – gan Ezermalas, gan arī M. Lomonosova ielā. Par šiem īpašumiem potenciālie pircēji jau interesējušies. Jāpiebilst, ka RTU šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs Rīgā. “Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ar grozījumiem likumā Saeimai nevajadzētu kavēties,” saka RTU rektors Leonīds Ribickis. “Ja ēka mums nav vajadzīga, bet pārdot to nevaram un jāturpina to ne tikai uzturēt, bet arī maksāt nodokļus, tas universitātēm ir liels slogs.” Nodokļi jāmaksā arī par valdījumā esošiem īpašumiem, no kuriem daļu RTU tāpat neizmanto, piemēram, pļavas Spilvē. Vai vienkāršāk nebūtu “liekos” īpašumus izīrēt, nevis mainīt likumus, lai tos varētu pārdot? L. Ribickis atbild: augstskolas jau tagad, ja vien iespējams, īpašumus izīrē. Taču ne vienmēr tas ir iespējams. Piemēram, fakultātes ēka Ezermalas ielā atrodas teju degradētā vidē. Kurš īrnieks tādu gribēs?
Arī RTU vēlas turpināt attīstīt studentu pilsētiņu Ķīpsalā. Uz turieni varētu pārcelties arī RTU Mašīnbūves un transporta fakultāte, kas atrodas Ezermalas ielā Ķīšezera tuvumā, un Aeronautikas institūts, kas patlaban atrodas M. Lomonosova ielā.
L. Ribickis pieļauj: ja likumi tiks laboti, atvieglojot īpašumu pārdošanu, RTU atbrīvotos īpašumus varētu pārdot vairāksolīšanā, tādējādi iegūstot visaugstāko iespējamo cenu.
RTU nekustamo īpašumu kopējā tirgus vērtība pārsniedz 300 miljonus eiro. Cik dārgi varētu būt potenciāli pārdodamie īpašumi, gan pagaidām neesot skaidrs.
