Publicitātes (Anrija Požarska) foto

Augšupvērsts skats “Vidzemes gredzena” uzvedumā 0

Strauji tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, kultūras notikumu intensitāte pieaug, un 2018. gada 19. aprīlī jau vienlaikus noritēja vismaz divi nozīmīgi muzikāli pasākumi – vijolnieka Induļa Cintiņa, čellistes Daces Zālītes, pianista Mārtiņa Zilberta un dziedātājas Ingas Kalnas kopīgi izplānotā programma un Latvijas Radio kora inspirētā cikla “Latvijas gredzens” trešā, Vidzemei veltītā daļa.

VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
Lasīt citas ziņas

 

Tā kā neviens nevēlējās palaist garām Ingas Kalnas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klavieru trio brīnišķīgo uzstāšanos, tad kolektīvs brauciens, tāpat kā uz “Kurzemes gredzenu”, notika uz “Vidzemes gredzena” ģenerālmēģinājumu. Bet tas nebūt nenozīmē, ka ieskaņa “Vidzemes gredzenam” bija mazāk svinīgos apstākļos – mūziķus sagaidīja klausītāju piepildīta zāle, un pēc koncertuzveduma beigām publika cēlās kājās. Tas, protams, parāda, ka šejienes auditorijai “Latvijas gredzena” cikls ir vajadzīgs, ka tas klausītājiem un skatītājiem sniedz māksliniecisku piepildījumu – un viss iepriekšminētais neliedz arī uz labi domātās ieceres īstenojumu paraudzīties skeptiskāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vidzemes gredzena” pirmizrāde Cēsu koncertzālē tika pieteikta kā muzikāla izstāde “Kalns uz augšu ies”. Tātad – kā “Latgales gredzena” un “Kurzemes gredzena” pretstatījumu papildinošs kontrasts, kurā cikla pastāvīgajiem dalībniekiem – Sigvarda Kļavas vadītajam Latvijas Radio korim – šoreiz pievienojās vokālists Daumants Kalniņš (viņa rīcībā arī leijerkaste), ģitārists Kaspars Zemītis, akordeonists Artūrs Noviks un pianists Rihards Plešanovs, uzveduma koncepciju veidoja izstāžu kuratore Guna Kalnača, bet vizuālo ietērpu – “Dd studio” mākslinieki Jānis Mitrēvics, Zane Priede, Ilze Zigerte un Helēna Ozola. Pēc “Kurzemes gredzena” šeit atkal notika atgriešanās pie koncentrēta ritējuma viendaļīgā formā, kas, manuprāt, cikla būtībai arī ir visatbilstošāk – un, ja šaubas radīja programmā konstatējamais muzikālā stāsta kaleidoskopiskums, tad jāteic, ka Sigvards Kļava to prata organizēt dramaturģiski viengabalainā vēstījumā. Bija mazinājies arī iepriekš vērojamais patoss, tāpat Cēsu koncertzālē teicami saslēdzās “Vidzemes gredzena” muzikālā un vizuālā daļa, tomēr par zināmu problēmu nākas uzskatīt to, ka šī koncertuzveduma jēgu, saturu un dramaturģisko struktūru katram nācās izveidot pašam, salīmējot kopā daudzas atsevišķas lauskas. Bez šaubām, der arī šāda pieeja, taču, bieži trūkstot emocionāliem piesaistes un konceptuāliem atskaites punktiem, gribot negribot pavīdēja secinājums, ka “Vidzemes gredzens” tā veidotājiem sanācis kā atvieglots un “vienkāršajai tautai” paredzēts multimediālās izrādes “Gaismas raksti” variants.

Muzikālās izstādes gaitā pakāpeniski kļuva skaidrāks, ko Guna Kalnača un viņas līdzgaitnieki ar šādu māksliniecisko ainu un ideju atlasi un kompilāciju gribējuši pateikt. “Vidzemes gredzena” stāsts jau no paša sākuma atklājās gaišās iekšēji pārliecinošās, optimistiskās intonācijās, no kurām bija jaušams, ka nacionālā identitāte un nacionālā kultūra šeit definēti kā savstarpēji neatdalāmi jēdzieni. Un šīs koncepcijas izklāstā iezīmējās vairāki posmi: latviešu kā izglītotas nācijas tapšana, sākot jau ar pirmajām skolām 17. gadsimtā (Santas Ratnieces, Jēkaba Nīmaņa, Jāņa Cimzes mūzikas pavadībā); profesionāli un estētiski izsmalcinātas augstās mākslas periods (mūzikā to raksturoja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, bet vizuālajā daļā – Rūdolfa Pērles, Pētera Kalves, Voldemāra Zeltiņa audekli); garīga pretošanās okupācijai un Trešā atmoda – muzikālā kolāžā aizrit Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Raimonda Paula tēmas, bet fināls pienāk ar augšupvērstu skatienu uz tālākiem ideāliem, kur izskan fragments no Kārļa Skalbes pasakas “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” un Ērika Ešenvalda “Debess litānija” ar Friča Bārdas dzeju.

Kāds tad īsti pēc tā visa vēl varētu būt iemesls skepsei un rezignācijai? Pirmkārt, tas, ka mūzika (un latviešu mākslinieku gleznas tāpat) neizbēgami atspoguļojās nevis kā vērtība pati par sevi, bet kā instruments noteiktu ideju paušanai. Un tad nu varēja redzēt, kuri darbi šādos ietvaros iekļaujas samērā harmoniski, bet kuri izgaismojas virspusējās un banālās krāsās. Ja neņem vērā to, ka atsevišķi skaniskie fragmenti vispār paslīdēja garām kā fona elementi (kur te bija Jura Karlsona prelūdija “Miglainā rītā”? kur Lindas Leimanes “Cadavre Exquis”?), jāsecina, ka uzveduma kopainā veiksmīgāko vietu atrada Ratnieces, Cimzes, Nīmaņa, Liepiņa, Kalniņa mūzika. Turpretī, piemēram, Emīla Dārziņa skaņumāksla šeit zaudēja – “Lauzto priežu” pēdējā strofa, kas citos apstākļos saviļņotu, kļuva par politisku ilustrāciju, bet “Melanholiskais valsis” ar visu leijerkasti skanēja kā jau ar leijerkasti. Otrkārt, “Vidzemes gredzena” spilgtāko rakursu vidū katrā ziņā saucami Jāņa Mit­rēvica un viņa domubiedru palaikam gluži aizraujošie un aizkustinošie vizuālie risinājumi, taču uzveduma mūzika un scenogrāfiskās ainas brīžiem nonāca pretrunās ar konceptuālās ieceres aptuvenību un plakanību. Tā, piemēram, pēc Jura Ābola “Xeniae” absurdās ironijas un Artura Maskata “Varat raudāt, varat smiet” poētiskās fantāzijas kopā ar naivista Edgara Krīgera gleznām pēkšņi vēl sekoja Pietuka Krustiņa monologs no “Mērnieku laikiem”. Kamdēļ? Lai augstprātīgi parādītu, ka mēs esam pārāki par 19. gadsimta literātiem?

Rezumējot – ja “Vidzemes gredzens” būs raisījis vēlēšanos aplūkot klātienē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu vai iepazīties ar Latvijas vēstures subjektīvajām interpretācijām nesen tapušajās kinofilmās, tas būs sasniedzis savu mērķi. Taču citādā ziņā – arī “Vid­zemes gredzens” apliecināja, ka radīt patiesi veiksmīgu sinkrētiska žanra mākslas darbu ir ļoti, ļoti grūti.

 

Koncertizstāde “Kalns uz augšu ies”

* Trešdien, 25. aprīlī, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.

* Ceturtdien, 26. aprīlī, Jelgavas kultūras namā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
Ja Krievijas karaspēks iebruktu Latvijā, vai cilvēkiem būtu iespēja evakuēties? Analizē pulkvedis 330
“Tiek organizētas autobusu grupas, kas brauc uz Poliju iepirkt pārtiku – tur nav PVN!” atklāj Gulbe
Lasīt citas ziņas
No nākamā mācību gada skolēniem būs jākārto vēl viens obligātais eksāmens
Atklāj, cik tūkstoši Krievijas pilsoņu iebraukuši Latvijā, kopš spēkā stājās ierobežojumi to ieceļošanai mūsu valstī
“Viņas acis bija neprātīgas, es kliedzu…” Cietusī skolotāja pastāsta sīkāk par audzēknes uzbrukumu 49
“Tiek organizētas autobusu grupas, kas brauc uz Poliju iepirkt pārtiku – tur nav PVN!” atklāj Gulbe
No nākamā mācību gada skolēniem būs jākārto vēl viens obligātais eksāmens
13:41
FOTO. Pār viņas vaigiem nenoritēja neviena asara: kāpēc Keita Midltone karalienes bērēs bija tik “nesatricināma”?
12:48
Atklāj, cik tūkstoši Krievijas pilsoņu iebraukuši Latvijā, kopš spēkā stājās ierobežojumi to ieceļošanai mūsu valstī
12:42
FOTO. Pār viņas vaigiem nenoritēja neviena asara: kāpēc Keita Midltone karalienes bērēs bija tik “nesatricināma”?
VIDEO. “Mēs nevaram pilnībā izslēgt nevienu scenāriju,”: Edgars Rinkēvičs komentē Krievijas regulāros draudus par kodoluzbrukumu
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
FOTO. Kas ir tie krokusi, kas tik skaisti zied tieši tagad – rudenī?
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
“Medicīniskās kļūdas – smagākās no kļūdām!” Cipule un Ciekurs komentē traģisko NMPD nolaidību, kas jaunai sievietei maksāja dzīvību
Live Karš Ukrainā: Frontē sevišķi saspringta situācija ir Doneckas apgabalā, Ukrainas armija dara visu, lai apturētu ienaidnieku
Vai zemes nākotne ir glābta? NASA zonde sekmīgi ietriekusies asteroīdā, taču vēl nav zināms, cik lielā mērā asteroīda ceļš ir mainījies
FOTO. Mūziķim Kārlim Kazākam attiecības ar 17 gadus jaunāku mīļoto, ģimenes dzīve ar trīs bērnu māti izjukusi 17
Atis Klimovičs: Mēs esam aculiecinieki genocīdam. Ko tādu pat tādi krievu pasaules pazinēji kā mēs nespējām iedomāties
“Šis ir nacionālās traģēdijas gads!” Miroslavs Mitrofanovs par Latvijas krieviem
Jānis Jenzis: Es gribu dzīvo valstī, kur izdara to, kas solīts pirms vēlēšanām. Tas ir mīts, ka nav naudas! 1
“Tā ir gluži kā tāda laimes spēle – tikt pie kurināmā apkures sezonai vai ne.” Granulu cenas augstas, uzdarbojas krāpnieki
Nav apsīkuši krievu centieni pamest valsti: uz Krievijas robežas ar Gruziju izveidojusies auto rinda 16 km garumā
VIDEO. “Ak, Dievs, kā es šo ienīstu!”: nofilmēts brīdis, kā karali Čārlzu III sanikno pavisam sīka ķibele 15
APTAUJA. Ko pašvaldības dara un kā var palīdzēt iedzīvotājiem apkures izmaksu segšanā?
Nepaplašināšanās mīts
FOTO, VIDEO. Fotogrāfs mežā kļūst par liecinieku nežēlīgai staltbriežu cīņai – uzvarētājs ir tikai viens
Gaidāma saulaina un silta diena. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Deputāts gāna žurnālisti: aicina izvērtēt Kiršteina rīcību, kurš rupji un aizvainojošos izteicies par LTV darbinieci
VIDEO. Gardie vistas salāti ar šitake sēnēm 1
VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
“Kāda laime, ka mums ir iespēja balsot brīvi!” Soctīklotāji par garajām rindām pie iecirkņiem 44
Koalīcija atbalstījusi papildu energoatbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem vēl 425 miljonu eiro apmērā 64