Augu slimību izplatība kāpostu laukā septembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Kāpostu stādījumu lielākais bieds pēc sausuma šogad atkal bija kāpostu cekulkodes.
Septembrī pēdējiem cekulkožu kāpuriem vajadzētu iekūņoties un kāpostgalvām turpināt pieņemties svarā. Tomēr ar lapām turpinās baroties gan balteņu kāpuri, gan arī pūcīšu kāpuri. Galviņas kļūs pārtikā nelietojamas, ja sausā un siltā laikā palielināsies laputu kolonijas uz tām.
Turpretī slimību ierosinātāji tā vien gaidīs, lai sāktos lietaināka laika periods. Tad attīstību turpinās pelēkā, baltā un fuzariālā puve – šīs puves ierosina sēne, kā arī baktēriju ierosinātās puves. Ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un augsnē. Izvēloties, cik daudz uzmanības veltīt puvēm rudenī, jāatceras, ka, baltās puves inficētos augus izvācot no lauka, kāpostaugi un arī citi šīs slimības ieņēmīgie kultūraugi ar mazāku risku inficēties šajā laukā nevarēs atgriezties agrāk kā pēc četriem gadiem. Ja puves ierosinātājs ir baktērija, tad velti cerēt uz augu aizsardzības līdzekļu palīdzību – fungicīdi neierobežo baktēriju ierosinātās saslimšanas.
Septembrī līdz pat ražas novākšanai turpinās attīstīties krustziežu sausplankumainība. Ja iespējams ievērot fungicīda marķējuma tekstā ieteikto nogaidīšanas laiku no smidzināšanas brīža līdz ražas novākšanai, tad slimības attīstību vēl iespējams ierobežot.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā
