Rindas pie avotiem nav apliecinājums to ūdens kvalitātei. Kāpēc avotu ūdens var būt kaitīgs veselībai? 2
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ūdens cilvēka dzīvībai ir vitāli svarīgs elements. Ārkārtas apstākļos bez ēšanas varam iztikt pat vairākas nedēļas, bet bez ūdens vien pāris dienu. Daudzviet pasaulē dzeramā ūdens nepietiek, tā trūkumam draudot pārvērsties par globāla mēroga katastrofu. Par laimi, Latvijā šī problēma nav jārisina, jo, pateicoties modernām attīrīšanas iekārtām, lielākajās pilsētās un apdzīvotajās vietās ūdeni var droši dzert no krāna.
Gandrīz katrā novadā ir arī pa kādam dabas avotam, kura ūdeni iecienījuši tuvākās apkaimes iedzīvotāji, stereotipiski uzskatīdami to par tīrāku nekā no ūdensvada nākušo. Bet vai vienmēr tā tiešām ir?
Pirms vairākiem gadiem Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti veica eksperimentu, nododot laboratorijā no divpadsmit avotiem ņemtus ūdens paraugus. Izrādījās, ka tikai piecos avotos ūdeni var lietot pārtikā bez vārīšanas. Pārējos tika konstatēts fekālais piesārņojums, nesniedzot atbildi uz jautājumu, no kurienes tad tas?
Visbiežāk piesārņojums no izkārnījumiem
Pārsvarā dabas avotu ūdeņos tika konstatētas e-coli baktērijas jeb zarnu nūjiņas un koliformas, kas lielā skaitā sastopamas siltasiņu dzīvnieku izkārnījumos un nav nopietnu slimību cēlonis, taču viegli kultivējamas un norāda uz patogēnu organismu – slimības izraisošo baktēriju, vīrusu, vienšūnu un daudzšūnu parazītu klātbūtni.
Zarnu nūjiņas pašas par sevi nav bīstamas, jo ir katra cilvēka organismā, problēmas var radīt fekālā piesārņojuma apjoms, tādēļ šādi piesārņots ūdens pirms lietošanas uzturā noteikti jānovāra.
Avotā, kas atrodas Vilces dabas parkā netālu no Elejas, bez jau minētajām baktērijām konstatēti arī zarnu enterokoki, kas ūdenī nevairojas un diezgan droši norāda uz fekālo piesārņojumu. Tas ir dabas objekts, kur vietējie ļaudis desmitiem gadu regulāri ņem ūdeni, atklāj pašvaldība. Avots gan nepieder tai.
Līdzīga situācija ir arī ar Madaliņas baznīcas svētavotu (Līvānu nov., Jersikas pag.), kas patiesībā ir grodu aka.
“Rindas pie avotiem nav apliecinājums konkrēta avota ūdens nekaitīgumam. Lietojot uzturā nezināmas izcelsmes avota ūdeni, kas var nemaz nebūt avota ūdens, cilvēks pats uzņemas atbildību par savu un līdzcilvēku veselību.
Īpaša uzmanība jāpievērš avota izteces vietai, vai tā veido ūdens krātuvi, kas var uzkrāt virszemes ūdeņu noteci, kā arī zemes lietojuma veidam avota tuvumā.
Avota ūdeņi var būt pakļauti gan tādam piesārņojumam, kas negatīvi ietekmē veselību uzreiz (caureja, vemšana), gan tādam, kas uzkrājas organismā un var izraisīt slimības nākotnē, jo īpaši, ja to uzturā lieto mazi bērni vai cilvēki ar novājinātu imunitāti,” uzsver Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Ūdens kvalitātes uzraudzība
Biksēres avotā (Madonas nov., Sarkaņu pag.) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” veiktās analīzes apstiprinājušas labu dzeramā ūdens kvalitāti un kaitīgās baktērijas nav atrastas. Šis avots plašā apkaimē ir ļoti iecienīta ūdens ņemšanas vieta.
Kamēr filmējam, pārdesmit minūšu laikā pie avota piestāj vairākas automašīnas – gan vietējie ļaudis, gan garāmbraucēji no Gulbenes, Stāmerienas un pat Ogres, jo dzirdējuši labas atsauksmes par garšīgo un tīro ūdeni.
“To gan vizuāli nav iespējams novērtēt, bet var izdarīt zinošs eksperts – hidroģeologs, ja ir pieejamas ūdens sastāva ķīmiskās analīzes un izpētīti vietas hidroģeoloģiskie apstākļi. Nav iespējams apsekot un novērtēt visus Latvijas avotus,” skaidro LVĢMC. Tādēļ Biksēres avots palicis ārpus valsts pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīkla.
Protams, ūdens analīzes par maksu var pasūtīt arī ieinteresētās pašvaldības un iedzīvotāju pārstāvji kādā no Latvijā akreditētajām laboratorijām. Izmaksas atkarīgas no nosakāmo vielu daudzuma, piemēram, koliformas un zarnu nūjiņas klātbūtnes noteikšana LVĢMC laboratorijā maksās 11,45 eiro (bez PVN).
Ņemot paraugus pašiem, mikrobioloģisko parametru testēšanai ūdens jāiepilda 0,5 l sterilā pudelē vai maisiņā, bet ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanai – 1,5 l tīrā pudelē un jānogādā LVĢMC laboratorijā vai arī, iepriekš vienojoties pa tālruni 67751409, jānodod laboratorijas pārstāvim. Ja aptiekās sterilos maisiņus neizdodas atrast, tos iespējams saņemt laboratorijā.
Kam ūdenī jāpievērš uzmanība?
“Avota ūdenī nav pieļaujami parazīti, patogēnie mikroorganismi, Escherichia coli un citas koliformas, fekālie streptokoki, sporas veidojošie sulfītreducējošie anaerobie (Clostridia) mikroorganismi un Pseudomonas aeruginosa,” atklāj “BIOR” speciāliste Kristīne Tihomirova.
“Kopumā līdz šā gada 31. jūlijam savā laboratorijā esam veikuši vairāk nekā 800 avotu ūdens analīzes pēc pašvaldību, privātpersonu un valsts iestāžu pasūtījuma.
Mēs varam noteikt plaša spektra ķīmisko elementu klātbūtni, bet nepieciešamības gadījumā arī citus rādītājus pēc klienta izvēles.
Katras teritorijas apsaimniekotājs, īpašnieks vai valdītājs ir atbildīgs par katru konkrēto avota ūdens ieguves vietu un to pārbaudēm atbilstoši normatīvajiem aktiem.”
Pēc ķīmiskā sastāva avotu ūdeņi lielā mērā ir līdzvērtīgi veikalos nopērkamajiem, vienīgi jārēķinās, ka tie veidos vairāk nogulšņu kalcija dēļ, bet par to nevajag satraukties.
Pirms četriem gadiem Latvijā tika pārbaudīts arī viena no visbiežāk sastopamajiem dabiskā starojuma avotiem – radona – līmenis lielākajās dzeramā ūdens ņemšanas vietās.Iegūtie rezultāti bija labi, jo saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām pieļaujamais radona līmenis dzeramajā ūdenī ir 100 Bq/l, bet pie mums – robežās no 0,1 līdz 21,7 Bq/l un vislielākā koncentrācija 40 Bq/l konstatēta Madlienā.
Dziednieciskās spējas – mīts vai patiesība?
Pasaulslavenais zinātnieks Alberts Einšteins ir teicis: “Var dzīvot divējādi: pieņemot, ka brīnumi nenotiek, vai pieņemot, ka katrs notikums ir brīnums.” Latviešiem jau no seniem laikiem paticis ticēt brīnumiem, proti, dzīvot otrajā Einšteina minētajā veidā, un tā tiešām bijis vieglāk.
Brīnumu sarakstā iekļuvuši arī avoti, kļūdami par pielūgsmes objektiem jeb svētajiem un dziednieciskajiem avotiem. No zinātnes skatpunkta nekā pārdabiska gan tur nav, jo ūdens satur dažādus minerālsāļus – ķīmiskus savienojumus, kas paaugstinātā koncentrācijā un ilgstoši lietoti var ietekmēt cilvēka organismu.
Piemēram, Bārbeles sēravots 18. gadsimtā bijis dziednieciski visspēcīgākais minerālavots Latvijā, kas izmantots jau Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā.
Arī Napoleona karavīri pamanījuši, ka sērūdens ātrāk sadziedē ievainojumus.
Savukārt Vidzemes augstienē esošais Bolēnu avots tiek dēvēts par Acu (arī Dzīvības, Veselības un Laimas) avotu, jo tā ūdens acīmredzot palīdzējis daudziem, par ko liecina tuvējā koka zaros iesietās prievītes, drānas gabaliņi, gredzeni un naudas zīmes.
Mistisko noskaņu te paspilgtina arī teika par avotā nogrimušo mucu ar zelta naudu. Acu avots Raganu klintīs Vaidavas upes krastā (Apes nov.) pat vizuāli izskatās pēc divām raudošām acīm, un cilvēki izsenis šo ūdeni lietojuši dažādu acu slimību ārstēšanai.
Arī Karaļavotam (Ķeveles avotam) Dobeles novada Vītiņu pagastā piedēvē dziednieciskas īpašības, jo nostāsti vēsta, ka tā apkaimē reiz dzīvojis zintnieks un Zviedrijas karalis Kārlis XII, dzerot avota ūdeni, atguvis spēku un veselību.
Katoļu priesteris Juris Skutels dzirdējis cilvēkus runājam, ka Aglonas svētavots agrāk bijis dziednieciskāks nekā tagad.
“Padomju varasvīriem nepatika, ka tik daudz ļaužu nāca pie avotiņa pēc ūdens, un viņi ar buldozeru to aizstūma ciet, taču pēc kāda laika tas atkal izplūda virszemē – tikai citā vietā. Avota dziedinošās īpašības varētu izskaidrot gan ar sēra klātbūtni ūdenī, gan garīgo aspektu – to svētīja bīskaps Jānis Bulis pēc avota iztekas atjaunošanas, gatavojoties Romas pāvesta Franciska Latvijas apmeklējumam.
Garīdznieki bija pulcējušies kuplā skaitā, un visi lūdzāmies par šo avotu, lai tā ūdens būtu veselīgs, noderīgs slāpju remdēšanai un arī citādā veidā palīdzētu cilvēkiem. Cik Aglonas svētavota ūdens katram palīdzēs, tas atkarīgs no viņa ticības, ar kuru no Dieva daudz ko var izlūgt.”
Priesteris norāda, ka avotam tomēr nevajadzētu piedēvēt maģiskas īpašības, jo ticība nav savienojama ar maģiju, okultismu un ezoteriku, tostarp senlatviešu rituāliem. Ūdens te esot labs, garšīgs un veldzējošs – tāds, kura nevajag daudz, lai padzertos. Šādu raksturojumu apliecina analīžu rezultāti.
Labas kvalitātes ūdens iztek arī no Dakterlejas svētavota Dundagā, Lielā Nabes ezera avota un Bānūžu svētavota Vecpiebalgas novadā.
Video:
Uzziņa
Avots
Avots pēc definīcijas ir ūdens, kas izplūst zemes virspusē.
Latvijā līdz šim ir identificēti vairāki tūkstoši avotu, tomēr vienota datubāze par šo avotu atrašanās vietu un kvalitāti nepastāv.
Avotus kvalitātes monitoringa tīklā iekļāva 2004. gadā, primāri ņemot vērā avotus ar lielu izplūstošā ūdens daudzumu un iespēju fiziski paņemt ūdens paraugus. Citu Latvijas avotu ūdeņu kvalitāte netiek uzraudzīta.
Valsts pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīklu nosaka Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.
Pašlaik 30 Latvijas avoti ir iekļauti valsts pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringa tīklā.
Ar atšķirīgu regularitāti šajos 30 avotos tiek analizēti: temperatūra, EVS, pH, O2, Fekop, kopēja cietība, Na+, K+, Ca2+, Mg2+, Cl-, SO42-, HCO3-, Mn, Pkop, PO43-, NH4+, NO2-, NO3-, Nkop, kopējais organisko vielu saturs – kopējais organiskais ogleklis (TOC), izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC), UV absorbcija un permanganāta indekss, smagie metāli (Cd, Pb, Ni, Hg, As), kā arī pesticīdi.
Ar monitoringa tīklā iekļautajiem avotiem var iepazīties vietnē: https://www.meteo.lv/pazemes-udens-staciju-karte/?&nid=474.
Uzticami ir tikai tie analīžu rezultāti, kas veikti akreditētā laboratorijā. Latvijā uz analīžu izdrukas jābūt LATAK simbolam.
Ūdens analīzes par maksu var pasūtīt ieinteresētās pašvaldības un iedzīvotāju pārstāvji kādā no Latvijā akreditētajām laboratorijām, piemēram, VSIA LVĢMC laboratorijā (Rīgā, Maskavas ielā 165) vai “Bior”” (Rīgā, Lejupes ielā 3).
Ar ūdens kvalitāti pazemes novērojumu tīklā var iepazīties LVĢMC mājas lapā: https://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-kvalitate/udens-kvalitate?id=1100&nid=433.
Avots: LVĢMC
EKSPERTA VIEDOKLIS
Avotu ūdens kvalitāte var mainīties
Dāvis Borozdins, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroģeologs: “Zemes virspusē izplūstošais avota ūdens var būt veidojies gan ievērojamā dziļumā, no piesārņojuma labi aizsargātos zemes slāņos, gan seklākos slāņos, kas saskārušies ar virszemes piesārņojumu, piemēram, lauksaimniecības izcelsmes piesārņojošajām vielām.
Tāpat dažu avotu ūdens kvalitāte var sezonāli mainīties – izplūdes vietā sausuma periodos var būt ūdens no dziļākiem slāņiem, bet lietus sezonā tas var papildināties ar seklāku slāņu ūdeņiem, kas ir sliktākas kvalitātes.
Tas nenozīmē, ka šo avotu ūdens pilnībā atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām. Balstoties uz spēkā esošo pazemes ūdeņu monitoringa programmu, ar atšķirīgu regularitāti, 30 avotos tiek analizēta virkne parametru. Mērķis ir sekot līdzi vispārējai pazemes ūdens kvalitātei un laikus identificēt negatīvas pārmaiņas. Ja tādas tiek novērotas, nākamā gada monitoringa ietvaros var tikt plānotas papildu aktivitātes, piemēram, biežāki novērojumi vai papildu analizējamie parametri.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
