Baltblusiņas ienes ar dēstiem 1
Kā apkarot baltblusiņas, kas, iespējams, savairojas blakusesošajā nekoptajā kaimiņu dārzā, bet rudenī pārvietojas uz mūsu siltumnīcu pārziemot? ILGA
– Maz ticams, ka baltblusiņas siltumnīcā ieviesušās no savvaļas augiem. Visbiežāk šos kaitēkļus augu mājā ievazā pats dārznieks ar stādiem. Baltblusiņas nereti izplatās arī tad, ja siltumnīcu tuvumā izvieto podus ar nokarenajām puķēm. Visvairāk augu sūcējus piesaista tomāti, fuksijas un bakopas. Viegli papurinot augu, kukaiņi izlido kā balts mākonis, – stāsta Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra Entomoloģijas grupas vadītāja Laura Ozoliņa-Pole. – Ja baltspārnes jau iedzīvojušās siltumnīcā, tās iznīdēt ir ļoti grūti. Pat smidzinājumi ar augu aizsardzības līdzekļiem tomēr nespēj pilnīgi iznīcināt baltblusiņas.
Ja kaitēkļi nav laikus pamanīti un ir izplatījušies uz tomātiem ražas laikā, jālieto kāds bioloģiskais augu aizsardzības līdzeklis, piemēram, spožlapsenes Encarsia formosa, ko var iegādāties SIA “A. M. Ozoli”. Enkarsijas pupārijus (5–10 īpatņus uz kvadrātmetru) siltumnīcā izliek vairākās vietās – to dara trīs četras reizes ar septiņu dienu intervālu.
Latvijā pazīstamais biškopis Juris Šteiselis gan piebilst, ka enkarsijas lielā karstumā pārstāj darboties. Tad labāk izmantot spožlapsenes Eretmocerus eremicus, kas ir aktīvas arī virs +30 °C temperatūras.
Ieteicams vienlaikus izlaist entomofāgus un izlikt dzeltenos līmes vairogus, jo baltblusiņas lido uz dzelteno krāsu. Lielajās siltumnīcās baltspārņu ierobežošanai līmes slazdus izliek gar vēdināšanas logiem sānu malās – visā garumā no viena gala līdz otram. Pilnībā šādi izķert kaitēkļus, protams, nevar, taču iespējams ierobežot vairošanos. Kad raža novākta, jāveic visi sanitārie pasākumi, lai iznīcinātu uz ziemas guļu iekārtojušās baltblusiņas.
