Foto no wikipedia.org

Baltijas valstis 1939. gada “krēslas zonā”. Saruna ar vēsturnieku Kasparu Zelli 2

Vispārzināms, ka 1939. gada 23. augustā staļiniskās PSRS un nacistiskās Vācijas noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta slepenie papildprotokoli bija galvenais faktors, kādēļ 1940. gada jūnijā Baltijas valstis zaudēja neatkarību.

LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 36
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 157
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
18 stundas
Lasīt citas ziņas
Padomju Savienībā ilgu laiku noliedza papildprotokolu eksistenci; mūsdienās ar tiem tiek dažādi manipulēts.

“Nenoliedzami, pakts bija traumatisks notikums mūsu nācijai. Ar to joprojām nespējam tikt galā,” teic LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bez zināšanām par noziedzīgo dokumentu, kam šogad aprit 80 gadi un kuru bieži vien dēvē vienkārši par paktu, vispār nav iespējams izprast kontekstu būtībā jebkuram vēstures notikumam, kas 20. gadsimta 40. gados risinājās Baltijā un Austrumeiropas reģionā.

Vēsturnieks Zellis uzsver, ka nav runa tikai par diplomātiju, bet ārkārtīgi plašu procesu bloku – tostarp sociālo un ekonomisko vēsturi, kultūru.

Piemēram, pakta izraisīto notikumu virknes iespaidā Latvija zaudēja pusi savas inteliģences, kas ir milzīgs sitiens nācijai. Tāpat tas atstājis mentālās sekas, kuras jūt mūsdienās, piemēram, kā cilvēki izturas pret varu.

 

Bez “pakta” nav “ceļa”

Šogad atzīmējam 30. gadadienu kopš 1989. gada 23. augusta “Baltijas ceļa”, un arī šo notikumu nevar izprast bez zināšanām par 1939. gada 23. augustu.

“Bez tām mēs vispār nevarētu saprast 80. gadu beigu notikumus Baltijā. Kāpēc mītiņos un demonstrācijās bija lozungi, kas pieprasīja Molotova–Ribentropa pak­ta anulēšanu? Kāpēc cilvēki stājās rindā cauri visām trim Baltijas valstīm? Otrais pasaules karš jau pamazām kļūst par krēslas zonu, jo aiziet pēdējie, kas to pieredzējuši. Bet “Baltijas ceļš” nav krēslas zona. Ir vēl daudz cilvēku, kas tajā piedalījās. “Baltijas ceļš” ir iespiedies mūsdienu sabiedrības atmiņā, tādēļ šobrīd, kad tiek organizētas dažādas piemiņas akcijas, tās būtībā aktualizē ne tikai atmodas procesus, bet arī to, kas Latvijā notika 1939. gadā,” skaidro vēsturnieks.

No Latvijas neatkarības saglabāšanas idejas viedokļa svarīgi, ka padomju okupācijas periodā 23. augusts trimdai bija regulārs pamats, lai rīkotu dažādas protesta akcijas, atgādinātu un skaidrotu Rietumu sabiedrībai, kas ar Latviju, Igauniju, Lietuvu notika 1940. gadā.

Padomju okupētās Latvijas sabiedrībā, atskaitot disidentu aprindas, zināšanas par paktu bija nesalīdzināmi vājākas: “Stūros runāja, ka krievi mūs okupējuši, bet kā un kāpēc, tas nevienam īsti nebija skaidrs.”

Zellis to salīdzina ar vecmāmiņas fotoalbuma skatīšanos, kad pēkšņi ieraugi kādu radinieku vācu formā, bet ģimene nemaz nevēlas stāstīt, kas šis cilvēks ir un kāpēc viņam tāda forma. Iepazīšanās ar Molotova–Ribentropa pakta “mantojumu” salika punktus uz daudziem “i” un ieviesa pilnu ainu pat dzimtu vēsturē. Un tas notika tikai atmodas gados, kad informācija par paktu beidzot sasniedza arī plašus sabiedrības slāņus.

“Protams, tagad var strīdēties, kurš bija pirmais, kas toreiz par to sāka runāt. Nenoliedzami, ka sabiedrībā lielākā atbalss bija Mavrika Vulfsona runai Latvijas PSR Radošo savienību plēnumā 1988. gada 2. jūnijā, kaut arī vēl pirms viņa radošajās savienībās par to runāja Arnolds Klotiņš. Kuram no viņiem pienāktos “pirmā loma”, tas ir strīdīgs jautājums,” spriež vēstures doktors.

 

Lielvaru ķetnās

Molotova–Ribentropa paktu bieži sauc par “kara paktu”, ar to saprotot, ka tas izraisījis Otro pasaules karu. Vēsturniekiem nepatīk prātot, vai karš būtu bijis arī bez šīs vienošanās, jo tās jau ir tikai spekulācijas.

“Vai Hitlers būtu uzbrucis Polijai bez pakta? Visticamāk, būtu. Jautājums, kāda tad būtu bijusi PSRS reakcija. Polijas kampaņu Hitlers sāka plānot vēl pirms sarunām ar Maskavu. Tātad nodoms virzīties uz austrumiem jau bija. Jautājums vienīgi, cik tālu,” komentē Zellis.

Nacisti baidījušies, ka Polijas iekarošana bez Maskavas ziņas varētu izsaukt Padomju Savienības militārās darbības pret Vāciju nolūkā atkarot 1920. gadā pazaudētās Ukrainas un Baltkrievijas rietumu teritorijas. Var strīdēties, cik lielā mērā ņemami par pilnu Hitlera “Mein Kampf” izklāstītie plāni, tostarp par “jaunu zemju” iekarošanu Krievijā, taču fīrers jau no tiem nekad arī neatteicās.

“Mein Kampf” nebija vienīgā Hitlera grāmata. 1928. gadā viņš sacerēja vēl otru, kurā izklāstīja savas ārpolitikas koncepcijas. Tā gan viņa dzīves laikā netika izdota. Manuskriptu 60. gados atrada Vācijas arhīvos un izdeva pēc debatēm, vai tas ir oriģināls vai viltojums.

Minēto grāmatu caurvij ideja par nepieciešamību iesist ķīli starp Francijas un Anglijas attiecībām. Perspektīvā tieši Anglijai vajadzētu būt Vācijas sabiedrotajai. Šīs idejas bija dzīvas pat kara sākumā.

To apstiprina bēdīgi slavenais Hitlera vietnieka Rūdolfa Hesa lidojums uz Angliju 1940. gada 10. maijā: “Viņam bija mērķis noslēgt līgumu ar Britāniju un tad to prezentēt mīļotajam fīreram.”

Šķiet, ka viena no pakta psiholoģiskajām sekām ir bažas, ka arī mūsdienās lielvaras varētu aizmuguriski lemt par mūsu neatkarību. Kaspars Zellis uz to atbild ar ieskatu teorijā par Tuvo Austrumu seno civilizāciju vēsturisko attīstību.

Proti, Rietumu vēsturnieki šīs civilizācijas iedala “galvenajās” un “perifērajās”. Otrās uzplaukst, kad “galvenās” ir vājas.

Savukārt, kad “galvenās” nostiprinās, tās aprij “perifērās”: “Negribētu teikt, ka mūsu civilizācijas un kultūras izpratne kopš gadu tūkstošiem nav mainījusies, taču tas, ko redzējām 1939./1940. gadā Baltijā, bija šis moments – nostiprinoties lielvarām, agri vai vēlu nonāc vienas vai otras ķetnās.”

Tā laika Latvijas sabiedrībā un militārajās aprindās tikuši apspriesti un apsvērti visdažādākie scenāriji, kā būtu labāk Latvijai. Latvijas sabiedrības kopējo noskaņojumu tad neviens nemērīja.

Ir tikai atsevišķi Politpārvaldes ziņojumi par situāciju dažos reģionos, bet ne valstī kopumā. “Šodien parasti domājam, ka par galveno ienaidnieku uzskatīja PSRS, bet tā nebūt nebija.

Galvenais ienaidnieks līdz pat 1940. gada jūnija notikumiem tomēr bija Vācija. Vai tā bija kļūda vai ne, par to mēs ar laika distanci varam vien gudri spriedelēt. 1939./1940. gadā sabiedrības noskaņojums mainījās, mainoties pašiem notikumiem,” tā vēsturnieks.

Teiksim, pēc Vācijas uzbrukuma Polijai 1939. gada 1. septembrī Latvijas sabiedrības noskaņojums kļuvis ļoti antivācisks. Kad novembrī PSRS uzbruka Somijai, Latvijā pastiprinājās pret PSRS vērsts noskaņojums.

Taču jāatceras, ka paralēli šiem notikumiem 30. gadu beigās Latvijā aktivizējās PSRS propaganda: “Atļāva izplatīt PSRS izdotos laikrakstus un žurnālus. Latvijas prese aizvien biežāk pārpublicēja propagandistiskos TASS tekstus par jauko dzīvi PSRS. Vēl viena lieta bija padomju kino produkcija. Dažas no šīm propagandas filmām kļuva diezgan populāras. Dziesmas no filmām, kurās skanēja Dunajevska mūzika, vietējie izpildītāji ļoti ātri iedziedāja arī latviski.”

 

Fakti:

Vācijas un PSRS 1939. gada 23. augusta neuzbrukšanas līguma slepenā papildprotokola teksts:

“Sakarā ar Vācijas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības neuzbrukšanas pakta parakstīšanu abu valstu pilnvarotie pārstāvji, kas parakstījuši šo paktu, sevišķi konfidenciāli apsprieda jautājumu par abu pušu interešu sfēru norobežošanu Austrumeiropā. Šīs apspriešanas rezultāts ir šāds.

1. Teritoriāli politiskas pārkārtošanas gadījumā pie Baltijas valstīm (Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) piederīgos apvidos Lietuvas ziemeļu robeža ir vienlaikus Vācijas un PSRS interešu sfēru robeža. Lietuvas intereses attiecībā uz Viļņas apgabalu tiek abpusēji atzītas.

2. Teritoriāli politiskas pārkārtošanas gadījumā Polijas valstij piederīgos apvidos Vācijas un PSRS interešu sfēras aptuveni norobežo upju līnija: Nareva, Visla un Sana. Jautājumu, vai abu pušu interesēm atbilst neatkarīgas Polijas valsts saglabāšana un kādām jābūt tās robežām, galīgi varēs noskaidrot tikai tālākās politiskās attīstības gaitā. Jebkurā gadījumā abas valdības šo jautājumu risinās draudzīgas saprašanās garā.

SAISTĪTIE RAKSTI

3. Eiropas dienvidaustrumos padomju puse uzsver PSRS intereses Besarābijā. Vācu puse apliecina savu pilnīgu politisko neieinteresētību šajā rajonā.

4. Abas puses šo protokolu turēs stingrā slepenībā.”

P. S. Lietuvas dienviddaļa pilnībā nonāca PSRS interešu sfērā saskaņā ar 1939. gada 28. septembra “Vācu–padomju līgumu par draudzību un robežu starp PSRS un Vāciju”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 36
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 157
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Koncentrē savu uzmanību uz tām lietām, kuras tu vari ietekmēt! Horoskopi 22.jūnijam
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja kovida “cipari turpinās kristies”, Pavļuts paziņo, kad sagaidāmi ierobežojumu atvieglojumi 55
16 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Studenti pauž sašutums par piespiedu vakcinācijas noteikšanu. Kā šo prasību vērtē tiesībsargs? 57
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Babris: Ādamsons neilgi pirms “Banka Baltija” krimināllietas centās pierādīt, ka Lavents ir godīgākais cilvēks 6
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vietām vējš var sagāzt kokus, pārraut elektrolīnijas un radīt citus postījumus, iespējami arī tornādo. Prognoze svētkiem
43 minūtes
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 4
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Katrīne Sauliete publiski “iedzeļ” mīļotajam Pēterim: “Tu esi zems reitings. Es esmu ļoti augsts reitings!”
10:11
LA
LA.LV
Ziņas
Tehnoloģijas zaļākai pasaulei
10:02
LE
LETA
Ziņas
EK apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā
09:55
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
Kad dzimtenes pietrūkst līdz asarām. Intervija ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja atļauj LGBTQ+ praidu, tad nākotnē varbūt tādu taisīs arī nevakcinētie,” minējumus izdara mūziķis Veits 26
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 1
35 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Jau no šodienas policija sāks strādāt pastiprinātā režīmā 6
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Ilūkstes un Ozolnieku novadi uzvar tiesā: likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un rīkojies patvaļīgi 4
3 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Bīstamais karstums: bērni nejūt, kad organismā sākas atūdeņošanās 2
4 stundas
IB
Inta Brikere
Veselam
12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai
4 stundas
GL
Gunta Lūse
Veselam
Jūnija pirts prieks – skrubis un berzītis! Kādus augus izmantot?
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Kariņš atbalstītu obligātu vakcinēšanos atsevišķos gadījumos 65
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Brīvības ierobežošana ir dabisks process!” Auziņš uzskata, ka antivakseriem ir slikta izglītība 133
14 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ap četriem rītā vācu bumbvedēji uzlidoja Liepājai un Ventspilij! Kā pirms 80 gadiem Vācija uzbrūk PSRS 10
3 stundas
KD
Krista Dzidzēviča
Ziņas
Pēteris Apinis: Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām 65
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Pirms Covid-19 vakcīnas saņemšanas vakcinācijas centrā mirusi kāda persona 88
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Tikai divu iemeslu dēļ 95 gadus vecā karaliene Elizabete II ir gatava atteikties no troņa: neviens no tiem nav viņas dēls, princis Čārlzs 4
23 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Muciņš: Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir cēlonis Nr. 1 Latvijā 23
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 157
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 61
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Baidens nometās sirmgalves priekšā ceļos un kaut ko viņai iečukstēja ausī… 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Aldis Gobzems izvirzījis sev jaunu mērķi: “Es gribu nomest vēl kādus četrus, piecus kg un sešpaku!” 26
23 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārza dekorēšanai modē ir lieli puķu podi. Taču tiem vajag ļoti daudz augsnes. Kā taupīt zemi? 3
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 124
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 274
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 21. līdz 27.jūnijam 4
1 diena