2
Bīdermeiera stils – ar sievišķīgo šarmu
Bīdermeiera stils veidojies 19. gs. pirmajā pusē – laika posmā starp Napoleona I kariem un 1848. gada revolūcijām Eiropā. Plašāko un tipiskāko izpausmi tas ieguva Vācijas zemēs un Austrijā. Bīdermeiera vidē par galveno uzskatīja ģimeni, mājīgumu, ģimeniskas vērtības, idilles meklējumus.
Tēlaini izsakoties, tas ir sievišķīgāks par ampīra stilu. Daļēji tas atvasināts no ampīra ornamentikas, atmetot draudīgās militārās un mitoloģiskās emblēmas un saglabājot miera un darba tikuma elementus – putnus, puķes, tauriņus, bišu stropus, pilnības ragus… Īpaši puķes pieder pie bīdermeiera kultūras zīmēm. Tās kultivēja ne tikai mākslā, bet arī dārzā un mājā; augu un ziedu kompozīcijas bija viena no tā laika dzīvokļa obligātajām sastāvdaļām. Izkonkurējot 18. gs. populārās rozes, par modes puķēm kļuva dālijas un ģerānijas.
Te mazgājies hercogs
Unikāls jaunieguvums – diez kur vēl tādus mazgāšanās priekšmetus redzēsiet. Kādreizējās hercoga mazgāšanās istabas priekštelpā izveidota ekspozīcija “Vannas istaba”, kas rāda 18. gadsimta higiēnas priekšmetus un liecina par tālaika centieniem pēc tīrības. Telpas centrā atrodas 18. gadsimta vidū Francijā darināta sēdvanna, kuras varā kalto korpusu sedz retāna pinums, kas bijis iecienīts sēdekļu un atzveltņu materiāls. Tas lietots arī “naktskrēslam”, kurā ievietots naktspods, un bidē ar apgleznota fajansa mazgājamo trauku. Ierīce ar alvas ūdens rezervuāru un bļodu vai fajansa bļodiņa ar ūdens krūzi franču rokoko stilā noderēja mazākām mazgāšanās procedūrām.
Ar nažpistoli un pulvermaku
Medību kabineta tematika atspoguļo Kurzemes hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz medībām. Arī grāfu Šuvalovu laikā 19. gadsimtā Rundāles muižu izmantoja galvenokārt medībām. Telpā eksponētajās gleznās redzamas medību ainas un medību trofejas. Te pārstāvēti izcili šā žanra meistari – holandiešu gleznotāji Melhiors de Hondekūters, Jans Vēnikss, Jans Fonks un Abrahams Hondiuss, vācu mākslinieks Jakobs Zamuels Beks un viņa skolnieks Kurzemes gleznotājs Johans Heinrihs Baumans (glezna “Medņi mežā”, 1795). Vitrīnā eksponēta 18. gadsimta bise, medību dunči, pulvermaki un kristāla medību pokāli ar gravētām medību ainām. Lielākais izstādes retums – medību pokāls, ko Polijas karalis Augusts II ir dāvinājis Johanam Bīronam.
