Bažas par Krievijas propagandu 3
Pēc Krimas aneksijas Baltijas valstis ir nobažījušās, ka Krievijas mediju propaganda varētu būt priekšvēstnesis daudz vardarbīgākai agresijai, atzinis laikraksts “The Washington Times”.
Baltijā ir liela krieviski runājoša sabiedrības daļa – aptuveni 30% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju runā krieviski, bet Lietuvā krievu valodā runā 8% sabiedrības. Šie cilvēki jau gadiem skatās televīzijas programmas, tostarp ziņas, kas tiek ražotas Krievijā un bieži Baltijas līderus atspoguļo neobjektīvi, ņemot vērā savas intereses. Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Andis Kudors laikrakstam stāstījis, ka trīs no sešiem populārākajiem televīzijas kanāliem pieder Krievijas uzņēmumiem. Tie regulāri pasniedz pret Rietumiem vērstas ziņas. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas pērn tika atvērts Rīgā, savā pētījumā norādījis, ka Krievijas ietekme uz masu plašsaziņas līdzekļiem ir spēcīgs tās agresīvās politikas rīks. Pētījumā secināts, ka demokrātiskām valstīm ar brīviem medijiem ir grūti sacensties ar spēcīgo, sinhronizēto Krievijas valdības ziņojumu nodošanas sistēmu. Tomēr Baltijas valstis nemēģina cīnīties ar propagandu, ieviešot savu propagandu, secinājis laikraksts.
