Monika Zīle: Valdība beidzot pamodās, lai elektrības un apkures izmaksu sitiena skartie masveidā neiepirktu striķus un ziepes 123
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ar iemaņām un viltībām iespējams novilcināt gandrīz visu, izņemot saules lēkta un rieta mirkli.” Staņislavs Ježi Lecs
Ka rudenī Eiropu gaida liels energoresursu cenu pieaugums, aizvadītajā pavasarī runāja ekonomikas un finanšu analītiķi, žurnālisti un politikas vērošanas amatieri. Tātad pilnīgi visi, kuri nebija slinki. Bet, gājputniem uz siltākām zemēm pošoties, daudzās valstīs jau bija konkrēta atbalsta plāni cenu lēciena skartajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Janvāra vidū – aleluja! – beidzot pamodās arī mūsu Ministru kabinets un valdošā koalīcija: elektrības un apkures rēķinu cipari nudien satriecoši un laikam mudīgi kaut kas jādara, lai izmaksu sitiena skartie masveidā neiepirktu striķus un ziepes. Karātavu humors, bez šaubām.
Tomēr dīvaini, ka skaļi brēcošā problēma Latvijas varas gaiteņos sadzirdēta tikai labu strēķi pēc ziemas saulgriežiem.
Pandēmija, protams. Bet sērga tikpat nejauki rosījās arī pie igauņiem un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur jau rudenī tika izlemts par īslaicīgu PVN samazinājumu energoresursiem. Tiesa, nav panaceja, vien īss atelpas mirklis, bet cilvēkiem ļauj skatīties nākotnē drošāk.
Nedēļas sākumā arī mūsu valdības koalīcija nolēma šos jautājumus pārrunāt. Pēc triju ziemas mēnešu rēķinu nomaksas atlikušo sīknaudu maciņos grabinot, tauta cerēja uz gaismas staru cenu pieauguma tumsā. Bet sagaidīja vienīgi premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) gavilējoši iekrāsoto paudumu, ka visiem saieta dalībniekiem bijis satriecoši daudz domu, ieteikumu un priekšlikumu un šīs jaudīgās prāta vētras sajūsminātie politiķi vēl turpinās apspriesties.
Taču, zinot koalīciju partiju apvienības “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas vadītāja Jura Pūces kategorisko iebildumu pret PVN samazinājumu dabasgāzei, bija bažas, ka turpināsies apspriežu bezgalība.
Neko labu nevēstīja arī finanšu ministra J. Reira (“JV”) padomnieka Inta Dāldera prātojums, ka PVN samazinājums energoresursiem būtu liela pretimnākšana vien turīgajiem, kas ar elektrību silda savu muižu peldbaseinus.
Vārdu sakot, pie mums, paši zināt, oligarhs ir katrs otrais no Alūksnes līdz Zilupei, un tad lai par luksusu arī maksā.
Vēl īpatnējāks izklausījās paša J. Reira mājiens par zelta tīnēm vietējo varu pagrabos, ko der patukšot. Kamēr valdības locekļi putrojās atbalstāmo kategorijās – Ministru prezidents pieminēja visas mājsaimniecības, bet labklājības ministrs Gatis Eglītis (“JV”) tikai pensionārus un daudzbērnu ģimenes –, ekonomikas ministrs J. Vitenbergs (NA) tālrādes ekrānā ļāvās plašām meditācijām par elektrības rēķinu atliktu maksāšanu uzņēmējiem.
Ņipri piebilzdams, ka tāda iespēja ar “Latvenergo” apspriesta nav, protams, bet, ja šis uzņēmums vēlas pozicionēties kā sociāli atbildīgs, tad pašiem vajadzētu prasties.
Taču kalendārs ar katru jaunu dienu tuvina jaunā parlamenta vēlēšanu datumam, un, pastāvot raibai uzskatu nevienprātībai un kompetences pušumiem, koalīcija tomēr vienojusies ar 250 miljoniem eiro atbalstīt energokrīzes piemeklētos.
Lēmums vēl jāapstiprina Ministru kabinetā, un atbalsts paredzēts tikai šī gada pirmajiem četriem mēnešiem. Tā sacīt, īstermiņa risinājums – ievērojot mūsu valdības labākās tradīcijas.
Toties pilnīgi visiem politiskajiem spēkiem, kas mērķē uz 14. Saeimu, tagad paveras iespēja savu programmu pirmajā rindkopā ierakstīt solījumu cīnīties par energocenu samazinājumu. Nākamajā rudenī tā joprojām būs griezīga aktualitāte.
