Bērns slikti jūtas celiakijas un artrīta dēļ, skolotāja raksta piezīmes… 0
“Manam dēlam ir celiakija. Sākumā šķita, ka viss būs kā ierasts, arī skolas gaitās. Tomēr ar laiku radās problēmas. Skolotāja apgalvo, ka bērns atsakās mācīties un bieži esot samērā noguris. Esmu skolotājai nesusi zīmes un skaidrojusi, bet viņa tik raksta piezīmes. Papildus celiakijai bērnam ir arī artrīts, puika ātri nogurst, bet skolotāja īsti nepiekrīt, ka viena problēma ir saistīta ar otru. Viņa domā, ka dēls vienkārši negrib mācīties. Līdz šim mācības padevās ļoti labi, un tikai pēdējā mēneša laikā sekmes šo nesaskaņu dēļ slīd uz leju. Bērns regulāri raud un sūdzas, ka nevar parakstīt, jo tirpst rociņas, īpaši, kad daudz darbu… ” Antra
Aprakstīto situāciju centās analizēt bērnu psiholoģe Inga Ādamsone un pediatre Sarma Gaveika, tomēr vēstulē diemžēl pietrūkst informācijas, lai pēc iespējas objektīvāk izvērtētu situāciju – cik vecs ir bērns, kurā klasē mācās, kāda tieši ir diagnoze, jo, piemēram, artrīti ir dažādi, utt.
Celiakija un vēl jo vairāk artrīts patiešām var atstāt iespaidu gan uz bērna fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Grūtības katram var izpausties atšķirīgi, tādēļ tuvāko cilvēku sapratne un atbalsts ir iespēja adaptēties un sadzīvot ar veselības radītajām ikdienas pārmaiņām un pašsajūtas svārstībām, kā arī atpazīt un pārvarēt grūtības.
S. Gaveika uzsver, ka ļoti liela nozīme celiakijas gadījumā ir atbilstošas diētas ievērošanai. Ja uzturs ir piemēroti sabalansēts, bērnam nevajadzētu būt koncentrēšanās grūtībām. Ārste piebilst, ka arī artrītam ir dažāda izcelsme un dažādas izpausmes, tādēļ objektīvam izvērtējumam nepieciešama papildu informācija – vai un kādus medikamentus bērns lieto, kad artrīts sācies, kādi izmeklējumi ir veikti utt.
Iespējams, līdz šim vecāku sarunā ar skolotāju nav izdevies izskaidrot bērna stāvokli, tā objektīvos iemeslus.
Abas dakteres iesaka vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu, lai nozīmētu nepieciešamos izmeklējumus, ieteiktu speciālistus, kuri savukārt paskaidros, kā mazināt slimības ietekmi ikdienā. Iespējams, tie būs vingrinājumi, veselības stāvoklim pielāgoti mācīšanās apstākļi vai režīms vai citas izmaiņas.
Skolotājs nav ārsts, tādēļ nevar simtprocentīgi objektīvi izvērtēt bērna sūdzības. Tomēr, sadarbojoties ar vecākiem, jāņem vērā ārstu ieteikumi. Iespējams, līdz šim vecāku sarunā ar skolotāju nav izdevies izskaidrot bērna stāvokli, tā objektīvos iemeslus.Ārstu norādījumi un ieteikumi varētu būt noderīgi skolotājiem vai būtu vismaz labs pamats auglīgākai sarunai, jo tagad ir ļoti svarīgi atbalstīt bērnu un motivēt grūtību pārvarēšanai, nevis paļauties tām.
