Turīgas pašvaldības, bet netiek galā ar rindām uz bērnudārziem 2
Lai atrisinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos Rīgā, Pierīgā, kā arī vēl dažās Latvijas pilsētās un novados, pašvaldībām būtu nepieciešams valsts atbalsts, kā arī aizņemties finansējumu attīstībai pirmkārt būtu jāļauj tām pašvaldībām, kurās pieaug bērnu skaits un nepieciešams celt izglītības iestādes.
Savukārt, lai apturētu vecāku un pašvaldību izdevumu pieaugumu par privātajiem bērnudārziem, būtu jānosaka to izmaksu griesti.
Tās ir idejas, kas izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika spriests par bērnudārzu pieejamību Latvijā. Saskaņā ar jaunāko statistiku Latvijā rindā uz bērnudārzu ir 7500 mazuļu. 16 pašvaldībās rindā ir 100 un vairāk bērnu.
Visvairāk – apmēram 1035 bērni – nav nodrošināti ar pašvaldības bērnudārzu Rīgā, bet asa šī problēma ir arī galvaspilsētai tuvajos novados. Piemēram, Mārupē vietu pašvaldības bērnudārzā gaida 967 mazuļi. Vairāk nekā 100 bērnu nav tikuši bērnudārzā arī no Rīgas salīdzinoši attālajos un nelielajos Burtniekos.
Tomēr Saeimas komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) dusmas par vietu trūkumu bērnudārzos pirmkārt vērsās pret Rīgu un tai tuvējiem novadiem.
Viņš norādīja, ka lielākoties tieši turīgākās pašvaldības netiek galā ar bērnudārzu problēmu, un vaicāja, vai tad tiešām neesot nekādu instrumentu, kā vietvaras par to sodīt.
Saeima saņemot vēstules no sašutušiem vecākiem, kuri sūdzas, ka tiek diskriminēti: kamēr citi vecāki var maksāt tikai par ēdināšanu bērnudārzā, viņiem jāmaksā arī par privāto bērnudārzu, jo pašvaldības līdzfinansējums nesedz visas izmaksas.
“Piekrītu, ka tas nav īsti taisnīgi,” atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, kurš tomēr uzskata: pašvaldības savā ziņā jau tiek sodītas ar to, ka tām jālīdzfinansē privātie bērnudārzi vai aukles.
Galvaspilsētas apkaimē aug iedzīvotāju skaits
Gan R. Bremšmits, gan pašvaldību pārstāvji vietu trūkumu bērnudārzos pirmkārt saistīja ar būtisko iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas pēdējos gados skar galvaspilsētas apkaimi.
Piemēram, Mārupes novadā no 2014. līdz 2018. gadam iedzīvotāju skaits pieaudzis par 26 procentiem. Vēl lielāku pieaugumu piedzīvojis vien Carnikavas novads, kur klāt nākuši pat 27 procenti iedzīvotāju. Tieši mazuļu (bērni līdz sešu gadu vecumam) skaits Mārupē pieaudzis no 663 bērniem 2000. gadā līdz 2929 bērniem šogad, bet Carnikavā: no 282 līdz 597. Rīgā šādu bērnu skaits pieaudzis no 38 205 līdz 49 064.
R. Bremšmits minēja vairākus iespējamus risinājumus, kā palīdzēt pašvaldībām uzbūvēt tām nepieciešamās izglītības iestādes. Piemēram, Eiropas struktūrfondu nākamajā plānošanas periodā šim mērķim novirzīt aptuveni 80 miljonus eiro. Tā kā valsts kases aizdevumu programmā šobrīd ir “zināms sastrēgums”, proti, pašvaldības jau iztērējušas aizņemšanās limitus, aizņemties naudu bērnudārzu celšanai nav iespējams.
A. Ašeradens gan lika saprast, ka pašvaldības pašas vien vainīgas, ja aizņemas citām vajadzībām, ne bērnudārzu celšanai, tomēr sēdes noslēgumā rosināja sūtīt komisijas vēstuli valdībai, prasot, lai valsts aizņēmumi prioritāri tiktu piešķirti bērnudārzu celšanai. Jāpiebilst, ka, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, valdība atteikusies no sākotnējās ieceres palielināt pašvaldību aizņēmumu limitu par septiņiem miljoniem eiro, palielinājumu paredzot tieši bērnudārzu celšanai.
Trūkst pedagogu
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga sacīja, ka nav jēgas celt jaunus bērnudārzus, ja trūkst pedagogu.
Algas šajās izglītības iestādēs ir mazākas nekā skolās, turklāt bērnudārzu audzinātājām noteikta 40 stundu darba nedēļa, kamēr skolās jāstrādā vien 30 stundas. Tāpēc arodbiedrība rosina steigšus risināt algu jautājumu, piešķirot pirmsskolas pedagogu algām piecus miljonus eiro, ko valdība grib novirzīt partiju finansēšanai.
Privāto cenas aug
Runājot par citām pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes iespējām, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja uz apburto loku: jo vairāk palielinās pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem, jo dārgāki tie kļūst. Arī R. Bremšmits teica, ka vecāki nejūt pašvaldības atbalsta pieaugumu.
Pašvaldības līdzfinansējumam privātajam bērnudārzam pieaugot par 20 eiro, privātā bērnudārza maksa ceļas par 50 eiro.
I. Dundure pauda viedokli, ka nepieciešama gan lielāka kontrole pār to, cik adekvāti ir privāto dārziņu izcenojumi, un jānosaka to griesti, ja tie tiek līdzfinansēti no publiskiem līdzekļiem. Tomēr VARAM uzskata, ka iejaukties un noteikt cenu griestus privātajā tirgū neesot iespējams. Ministrija iesaka citu risinājumu: pašvaldībai izsludināt konkursu par tiesībām sniegt pirmsskolas izglītības pakalpojumu un slēgt ilgtermiņa līgumu ar uzvarētāju, tādējādi garantējot arī pakalpojuma cenu vismaz uz vairākiem gadiem.
Latvijas Privāto pirmsskolu asociācijas priekšsēdētāja Daina Kājiņa gan teica, ka izmaksu pieaugums esot adekvāts, turklāt privātais bērnudārzs izmaksā vairāk nekā pašvaldības pakalpojums, piemēram, telpu īres dēļ. Ja mēneša maksa ir 380 eiro, tad 80 eiro aizejot par telpu īri vien. Privātie bērnudārzi esot gatavi iesniegt informāciju par izdevumiem neatkarīgiem auditoriem vai valsts kontrolei, lai tikai nostiprinātu uzticību sev.
Neraugoties uz it kā gana daudzajiem piedāvātajiem risinājumiem, bērnudārzu problēmas atrisināšana nav gaidāma drīz. R. Bremšmits atzina, ka VARAM aplēsts: situācija varētu normalizēties 2027. gadā.
