Bet par iekšpolitisku apdraudējumu klusē 0
Pagājušonedēļ uzzinājām, ka Aizsardzības ministrija tās parlamentārā sekretāra V. Spolīša personā Saeimā ievilkusi likumprojektu par grozījumiem Valsts karoga likumā.
Man gan šķiet, ka augšminētajai ministrijai, vismaz šimbrīžam, vajadzēja Latvijas parlamentā ienest jautājumu, piemēram, par Latvijas valsts nedalāmības un stabilitātes nodrošināšanas pastiprināšanu un šajā nolūkā veicamajiem pasākumiem. Diemžēl, bet jā, mūsu politiskais (saldais?) krējums labprātāk spriež un prāto par lietām un problēmām tālu no Latvijas, kamēr šeit organizē Latgales autonomiju un paralēlu nepilsonības parlamentu.
Bet tagad par karogiem. Pēc tam kad daži augsti vīri un dāmas skubina latviešus laboties un divos nesenajos valsts svētkos militārās parādes valsts TV jau pārraidīja krievu valodā, nebija jābrīnās, ka daži politiķi no varas partijām ķērās pie ļoti aktuālās (?) karogu lietas kārtošanas, un tieši tādā veidā, ka valsts karogi pie iedzīvotāju privātmītnēm nebūs jāizliek tieši nevienā no komunistiskā terora un tā upuru atceres dienām. Mēs zinām, kādus ļaudis iepriecina šāds Pabrika un Spolīša kunga pakalpojums “sabiedrības saliedēšanas” nolūkā. Protams, ka pašas atceres dienas vēl nav atceltas un tāpēc kalendāros tās būs atzīmētas. Taču tās būs “privātas”, bez valstiskās cieņas simbola – pat ne 25. martā, ne 14. jūnijā kā visas tautas sēru dienās.
Jābūt vienai augstākā valstiskā līmenī iezīmētai un atzīmētai Latvijas traģisko upuru piemiņas dienai. Nav pieļaujams, ka dīvainas “saliedēšanās” dēļ valstī sāk atsacīties no reālās vēstures, izdomājot dažādus ieganstus. Palūkosimies arī, kā pret šo koalīcijas brāļu pasākumu izturēsies nacionālie Saeimā.
