Jautājam skolām: Kā izdodas sameklēt trūkstošos pedagogus? 0
Olita Spēka, Zasas vidusskolas direktore: “Meklējām informātikas skolotāju/datorspeciālistu, izdevās, lai gan nebija tik viegli. Latvijā izskanējusi informācija, ka ļoti trūkst fizikas skolotāju, taču patiesībā, ja vajadzētu meklēt matemātikas, ķīmijas vai bioloģijas skolotājus, arī būtu diezgan grūti. Pilsētu skolām vieglāk, lauku skolām grūtāk, jo bērnu mazāk un skolotājiem nākas arī braukāt.”
Vija Stiebriņa, Krustpils pamatskolas direktore: “Sludinājumu, ka aicinām darbā bioloģijas, ģeogrāfijas skolotāju, Jēkabpils un novadu avīzē “Brīvā Daugava” ievietojām atkārtoti. Uzsvērām, ka nodrošinām pilnu slodzi. Pieteicās daudzi, mums bija lielas izvēles iespējas.”
Didzis Baunis, Cesvaines vidusskolas direktors: “Jau pagājušā mācību gadā zinājām, kuri skolotāji gatavojas doties pensijā. Mums nācās meklēt gan ekonomikas un ģeogrāfijas skolotājus, gan direktora vietnieku izglītības jomā. Gandrīz vai neticami – pieteicās 13 kandidāti. Tas tāpēc, ka meklējām paši, vakances izsludinājām Madonas laikrakstā, izmantojām Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību. Savu lomu acīmredzot nospēlēja arī tas, ka mūsu skolā ir 290 audzēkņu, mācību apstākļi labi. Jaunās skolas ēka tagad ir piepildīta, jo tajā izvietota arī sākumskola.”
Arta Rubeze, Salacgrīvas novada Liepupes pamatskolas direktore: “Zinām, ka ar atsevišķu mācību priekšmetu skolotājiem ir grūtības, tāpēc izmantojam iespēju, ka skolotāji var apgūt otru specialitāti. Mūsu pedagogu saime ir noturīga, ja atnāk kāds jaunais, tad uz palikšanu. Pie mums pedagogiem patīk.”
Lauma Mīlīga, Jaunjelgavas vidusskolas direktore: “Sistēma – nauda seko skolēnam – joprojām darbojas, tāpēc cenšamies, lai audzēkņu skaits nesamazinās, tas ir ap 200. Ja skolotājam var nodrošināt slodzi, problēmu mazāk. Šobrīd mums ir visi nepieciešamie skolotāji, ieskaitot fizikas un matemātikas. Skola ir renovēta, jauno mācību gadu varam sākt labā noskaņojumā.”
