“No putna lidojuma šis zemes gabals atgādina apli.” Kas bija bīstamais eksperiments Moldovā? 18
Māris Zariņš, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Aptuveni 30 kilometru attālumā no Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas joprojām atrodas pamests objekts, ko dēvē par “Gamma lauku”.
No putna lidojuma šis zemes gabals atgādinot apli, kurā dažādā attālumā no centra savulaik stādītas dažādas lauksaimniecības kultūras.
Tur pagājušā gadsimta 70. un vēl arī 80. gados nolūkā maksimāli uzlabot ražīgumu veikti eksperimenti, kuros augus pakļāva gamma starojuma iedarbībai. Par apkaimes iedzīvotāju veselību neviens lieki neesot aizdomājies.
Kopsolī ar laikmetu un visu pasauli
Gamma starojums ir elektromagnētiskā starojuma veids ar nelielu viļņu garumu, un to 1900. gadā atklāja franču pētnieks Pols Vilārs. Dažas desmitgades vēlāk zinātnes ļaudis eksperimentāli konstatēja, ka starojums izraisa dažādas ģenētiskās izmaiņas augu audos, paātrinot vai palēninot konkrētās kultūras augšanu un ražīgumu.
50. gadu beigās amerikāņu pētnieks Volters Gregorijs, izmantojot rentgena aparātu, apstaroja aptuveni centneru zemesriekstu sēklu un iestādīja tās eksperimentālā lauciņā. Rezultāts pat ievērojami pārspēja gaidīto: jaunie augļi izrādījās 2–4 reizes lielāki par dabiskajiem, tostarp garšas īpašības saglabājās.
ASV un daudzās citās valstīs sākās īstens “kodoldārzkopības” bums – aizejot pat tiktāl, ka programmas “Atomi mieram” ietvaros ikviens amerikānis varēja bez maksas saņemt nelielu daudzumu kobalta 60 (radioaktīvs nuklīds, kas kalpo kā gamma starojuma avots), lai varētu veikt eksperimentus ar augiem.
Tādējādi amerikāņi noskaidroja, ka pēc noteiktas apstarojuma devas saņemšanas salātu sēklas paaugstina dīgtspēju no 25% līdz 65%, savukārt lavandas sēklas – no 7% līdz 28%. Bet Peru tādas gamma apstrādes ceļā izselekcionēti audzēšanai Andu augstkalnu rajonos pilnībā piemēroti augi.
Čehijā strauji palielināts dažādu lopbarības kultūru ražīgums, Argentīnā radīta lielaugļu persiku šķirne, bet Indijā un Zviedrijā tapuši kvieši ar paaugstinātu proteīnu daudzumu. Un tamlīdzīgi.
Tieši tāpat arī PSRS zinātnieki vēlējās iet kopsolī ar laikmetu. Piemēram, ukraiņu selekcionāri ar gamma starojuma izraisītu mutāciju izselekcionēja pasaulē pazīstamo kviešu šķirni “Odesskaja 51”.
Leģenda vēstī, ka viens no šīs šķirnes radītājiem viesojies ASV, kur viņam pavēstīts, ka tāda produkcija esot ļoti pieprasīta un atbilstoši vietējiem likumiem viņam esot tiesības saņemt maksu par autorību, kas līdz tam laikam jau sasniegusi vairākus miljonus ASV dolāru.
Atbildot uz jautājumu, uz kurieni viņam pārskaitīt šo naudu, padomju zinātnieks esot nešaubīgi atbildējis: “Pārskaitiet Padomju Savienībai…” Nav izslēdzams, ka tāds gadījums patiešām noticis realitātē. Lai gan laikam jau svarīgākais ir tas, ka vismaz 20 gadus (no 1969. līdz 1990. gadam) kviešu šķirne “Odesskaja 51” aktīvi izmantota ziemāju sējumos Ukrainā, Krievijas dienvidu rajonos un Moldovā.
Bet eksperimentālajās stacijās netālu no Voroņežas ar gamma starojuma palīdzību izselekcionēta kukurūzas šķirne “Voroņežskaja 76”. Eksperimenti apliecinājuši, ka sēklu apstarošana ar 500 rentgenu lielu devu zaļās masas apjomu palielina par 10–28%, bet no tādiem augiem var iegūt vairāk olbaltumvielu, šķiedrvielu un ogļhidrātu masas.
Kazahstānas Pavlodaras apgabalā pēc apstarošanas ar gamma starojumu griķu, kukurūzas un saulespuķu ražīgums arī esot palielinājies tajās pašās robežās.
Vēl bez ražīguma palielināšanās augu apstrādāšana ar gamma starojumu palīdzēja efektīvāk cīnīties pret lauksaimniecības kaitēkļiem un nodrošināt ilgāku produkcijas uzglabāšanu.
Izrādās, cauri bunkuram ar radioaktīvo izotopu izlaisti graudi iemanto radiācijas devu, kas absolūti nav kaitīga cilvēkam, toties ir nāvējoša kukaiņu parazītu kāpuriem un dažādu veidu sēnīšinfekcijām.
Apaļais lauks un statistikas izraisīta eiforija
Lai turpinātu pētījumus, Moldovā izveidoja īpašo gamma lauku – eksperimentālu staciju pētījumiem par radioaktīvā starojuma iedarbību uz augiem. Poligonam bija apļa forma ar iekšējo diametru aptuveni 100 un ārējo – 200 metri.
Tieši tāda konstrukcija deva iespēju augus stādīt dažādos attālumos no centra, tādējādi tie katrā iecirknī saņēma atšķirīgu radiācijas devu, kas veidoja atšķirīgas mutācijas.
Pēc apstarošanas paraugus pārstādīja parastā augsnē, turpinot novērojumus par jaunām īpašībām. Radiācijas intensitāte samazinās proporcionāli attāluma kvadrātam no starojuma avota, līdz ar to var uzskatīt, ka sektoru dēstīšanas metode bijusi pilnā mērā attaisnojama.
Apaļā lauka centrā atradās stabveidīga būve, kuras galā bija gamma starojuma avots – kobalts 60 vai cēzijs 137. Kad apstarojamos sektoros darbojās eksperimentālās stacijas līdzstrādnieki, drošības nolūkos šo stabu nolaida pazemē.
Tiesa, kopumā gan nevienu īpaši nesatrauca tas, kādu ietekmi tas viss atstāj uz apkārtnes iedzīvotājiem. Objekts, protams, bija absolūti slepens, tāpēc par radiāciju kā tādu nevienam neko neziņoja.
Bet daudzi vietējie iedzīvotāji regulāri slepus ielavījās apaļajā izmēģinājumu laukā, lai tur nočieptu ārēji nezin kāpēc ārkārtīgi pievilcīgos augļus vai stādiņus savām personīgajām vajadzībām, vai arī ikdienā vienkārši regulāri gāja garām un uzturējās tiešā gamma lauka tuvumā.
Līdz ar to Moldova kļuva par īstenu gamma starojuma pielietošanas uz augiem izmēģinājumu poligonu. Savukārt PSRS augstākā vadība republikai kopumā izvirzīja smagu uzdevumu: ražīgumu palielināt par 30%.
Iespējams, tieši tāpēc Moldovas PSR vēl bez gamma laukā veiktajiem eksperimentiem izmantoja arī pārvietojamos apstarotājus (iekārtas “Kolos”), kurus aktīvi izmantoja sēklu apstrādē pirms to dēstīšanas. Slēgtā furgonā ievietoja trauku, kas līdzīgs piena kannai, kurā atradās konteiners ar cēzija 137 izotopu.
Pašā furgona bunkurā ielādēja sēšanai sagatavoto materiālu, ko pēc starojuma devas saņemšanas pa transportieri novirzīja uz kravas automašīnām. Uzvarošā padomju statistika pauda, ka šāda gamma apstarošana tikai laika posmā no 1972. līdz 1974. gadam deva iespēju papildus iegūt 8763 tonnas kukurūzas, 3703 tonnas saulespuķu un 5354 tonnas cukurbiešu.
Lai varētu veikt šo eksperimentu, izmantoti vairāki simti konteineru ar radioaktīvo cēziju 137, bet pēc PSRS sabrukšanas šo radioaktīvo materiālu pēdas pilnībā pazudušas. 2002. gadā Moldovas teritorijā gan atklāja četrus nevienam it kā nepiederošus konteinerus, kas agrāk kalpojuši augu apstrādāšanai ar gamma starojumu.
Ir bažas, ka tādi konteineri kaut kur noteikti ir vēl, tie var nokļūt noziedzīgu grupējumu rīcībā un tos varētu izmantot tā dēvētās “netīrās” bumbas izgatavošanai – proti, runa ir par ierīci, ko var uzspridzināt ar parasta lādiņa palīdzību, taču rezultātā sprādzienam piemīt spēja īstenot teritorijas radioaktīvo piesārņojumu.
Konteineros ir radioaktīvais cēzija hlorīds granulu vai pulvera formā. Eksperti aprēķinājuši, ka ar 50 gramiem tāda radioaktīvā materiāla aprīkotas “netīrās” bumbas sprādziens spēj, piemēram, pilsētā piesārņot aptuveni 60 kvartālus, kā rezultātā tūkstošiem cilvēku ies bojā no apstarojuma, savukārt konkrētās teritorijas dezaktivācija izmaksās desmitiem miljardus ASV dolāru.
Mūsdienu pētnieki uzskata, ka Moldovas gamma lauka augsne saņēmusi dāsnu radioaktīvo piesārņojumu un līdz ar to joprojām ir ļoti nopietns apdraudējums. Tiesa, Moldovas valsts komisija fiksējusi, ka attiecīgajā teritorijā nav konstatējama paaugstināta radiācija, turklāt tur joprojām katru gadu veic attiecīgus mērījumus.
Tostarp apkaimes iedzīvotāji tomēr ziņojuši par krasu dzīves ilguma samazināšanos un onkoloģisko saslimšanu palielināšanos, to visu tiešā veidā saistot ar padomju laikā veiktajiem eksperimentiem.
