Juris Lorencs

Labi būt valsts maizē Krievijā – Jaunajā gadā un vēlākajos pareizticīgo Ziemassvētkos kopā garantētas desmit brīvdienas! Ko iesākt, kurp braukt? Iespēju daudz – Pēterburga, Soči, Altajs, slēpošanas trases Urālos un Kaukāzā. Tomēr politiskā šova “60 minūtes” vadītāji Olga Skobejeva un Jev-geņijs Popovs izvēlas Eiropu, par ko liecina sociālajos tīklos izvietotās fotogrāfijas pēc atpūtas Alpu kūrortā. To pašu nedraudzīgo un “sapuvušo” Eiropu, kā viņi vai ik vakaru stāsta savā raidījumā televīzijas kanālā “Krievija-1”.

Vēl dažas “odziņas”. Valsts domes deputāta no partijas “Taisnīgā Krievija” Aleksandra Remezkova vecākais dēls Stepans publicējis fotogrāfijas, kurās lielās ar ASV armijas koledžas “Valley Forge” pabeigšanu. Krievijas žurnālisti noskaidrojuši, ka ārzemēs mācās arī divas jaunākās deputāta atvases. Patlaban notiek kandidātu reģistrācija 18. martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām. Komunistiskā partija izvirzījusi akciju sabiedrības “Ļeņina vārdā nosauktais sovhozs” direktoru Pāvelu Grudiņinu. Patiesībā padomju laiku “sov-hozu” Krievijā jau sen vairs nav, dīvainais nosaukums ir vien “firmas zīme”. Izrādījies, ka komunisma ideju sludinātāja alga ir 1,5 miljoni rubļu jeb 21 400 eiro mēnesī, savukārt parastais “sovhoznieks” vidēji saņemot vien ap 40 000 rubļiem jeb 570 eiro. Atšķirība – 37 reizes! Kur te sociālisms, kur “Ļeņina ceļš”? Piedevām atklājies, ka lielais patriots līdz pat pēdējam brīdim savus ietaupījumus glabājis Austrijas bankās!

Vienlaikus Krievijas oficiālais rupors “Russia Today” savā interneta mājas lapā reklamē legālas iespējas iegūt Eiropas Savienības valstu pases. Nevis uzturēšanās atļaujas, kā to piesardzīgi mēģināja darīt Latvija, bet īstu pilsonību, kas dod iespēju brīvi dzīvot un strādāt jebkurā ES valstī. Lūk, izcenojumi: “Kipras pase pret 2 miljonu eiro lielu ieguldījumu nekustamajā īpašumā, grieķu valodas zināšanas netiek prasītas!” Līdzīgus un pat krietni lētākus piedāvājumus izsaka Nīderlande, Bulgārija, Rumānija, Malta un Ungārija. 2016. gadā Maltas pilsonību apmaiņā pret ieguldījumu šīs valsts ekonomikā ieguvuši 700 Krievijas pilsoņi. Kā liecina reklāmas, vislētākā ir Ungārijas pase – 300 000 eiro liels ieguldījums (faktiski aizdevums) valsts parād-zīmēs plus vienreizēja maksa 60 000 eiro apmērā. Patiesībā tas ir jautājums Briselei – ja jau ir viena Eiropas Savienība, viena Šengenas zona un daudzām valstīm pat kopēja eiro valūta, tad kā gan iespējami šādi “melnie caurumi”?

Un vēl kāda negaidīta ziņa – tirdzniecība starp Ukrainu un Krieviju aizvadītā gada laikā būtiski pieaugusi. Izmaiņas notikušas laikā, kad Krievijas masu mediji nemitīgi stāsta par “fašisma atdzimšanu” Ukrainā, savukārt Ukrainas politiķi attiecības ar Krieviju raksturo ar vārdu “karš”. Tas, ka Donbasā iet bojā gan abu pušu armijās iesauktie puiši, gan civiliedzīvotāji, ir neapstrīdams fakts. Bet ja jau karš, tad kāda gan tirgošanās? Dīvaino tendenci pamanījuši pat Eiropas mediji.

Nav brīnums, ka notiekošais ir lieliska augsne dažādām sazvērestības teorijām gan Krievijā, gan Ukrainā. Ka pie varas esošie patiesībā mums “sprauž dakšas”, “kar uz ausīm makaronus”, bet paši “taisa šeftes”. Ka politika ir tikai izkārtne uzmanības novēršanai, bet bizness – tas lai iet “kā parasti”. Krievijas vienkāršie pilsoņi aizvien uzstājīgāk sāk jautāt – kas pie mums notiek? Varas elite, kas baida tautu ar NATO un “izvirtušo Eiropu bez vērtībām”, pati atpūšas Rietumos, pērk tur mājas, izglīto bērnus un glabā savu naudu. Un kā tas var būt, ka cilvēki, kuri pieņem valstiski svarīgus lēmumus, patiesībā dzīvo “uz koferiem” un tur sev gatavībā “rezerves lidlaukus” aiz robežām? Sekas – vilšanās varā. Daudzi no tiem, kuri gatavi balsot par Putinu, viņā saskata nevis “lielāko labumu”, bet gan šā brīža “mazāko ļaunumu”. Nelaime tikai tā, ka vismaz pagaidām pie politiskā horizonta nav redzama cita reāla alternatīva. Tikmēr sarkano neļķu kalns pie Staļina kapa pieminekļa Sarkanajā laukumā Maskavā “tautu tēva un vadoņa” dzimšanas dienā ar katru gadu kļūst tikai lielāks…