Valsts prezidents Raimonds Vējonis, paužot nožēlu par Lielbritānijas referenduma rezultātu, uzsvēris, ka Latvijas valdībai jādara viss nepieciešamais, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās intereses. Prezidents atzinis, ka Lielbritānija arī turpmāk paliks Latvijai un ES nozīmīgs sabiedrotais un starptautiskais partneris, ar kuru tiks uzturētas ciešas attiecības. 4
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacījusi, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES var ietekmēt ES budžetu un līdz ar to arī finansējuma pārdali Eiropas fondos jau pašreizējā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam. “Pieļauju, ka būs fondu pārdale,” sacīja ministre.
“Es cīnījos dedzīgi, ar prātu, sirdi un dvēseli, neko neslēpjot,” viņš apgalvoja, “lai pārliecinātu Britānijas iedzīvotājus, ka viņiem ir labāk, drošāk un stabilāk Eiropas Savienībā, taču briti izvēlējās citu ceļu.” Premjerministrs teica, ka viņš jau piektdien informējis karalieni Elizabeti II par savu nodomu atkāpties un ka šodien paredzēta Ministru kabineta apspriede. Rīt Kemerons piedalīsies ES dalībvalstu vadītāju apspriedē Briselē, lai “izskaidrotu britu vēlētāju pieņemto lēmumu”.
Pēc viņa vārdiem, viņa pēctecis premjerministra amatā būtu pareizā amatpersona, kas sāks darbības atbilstoši ES līguma 50. pantam, kas nosaka procedūru, kā notiek izstāšanās process. No amata atkāpies Britānijas pārstāvis EK Džonatans Hils, kura pienākumi finanšu jomā uzticēti EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim.
