Bruģis zem zaļumiem 0
“Kā iznīdēt zāli, kas vasarā mājas pagalmā aug bruģa starpās? Vai tiešām vienīgais veids ir ravēšana?” Svetlana Līvānos
Īpaši dūšīgi nezāles aug vasaras pirmajā pusē, lien ārā no bruģa spraugām, spraucas no grantētām taciņām. Neglīti izskatās, turklāt nezāļu saknes izcilā bruģa plāksnes, bojā segumus. Apzaļumošanas un labiekār- tošanas uzņēmuma SIA „Alejas projekti” valdes priekšsēdētājs Andris Drēska piekrīt, ka ravēšana ir laikietilpīga padarīšana, turklāt, raujot ārā nezāles, daļa sēklu izbirst un atkal nonāk augsnē. Savukārt, izmantojot darbarīkus (piemēram, metāla suku), var sabojāt bruģakmeņus vai flīzes. Ja atsakās no ravēšanas, atliek nezāļu indēšana vai svilināšana.
Nezāļu indēšanai visbiežāk izmanto herbicīdus, kuru darbīgā viela ir glifosāts (360 g/l), lieto 2 % darba šķidrumu (20 ml uz 1 litru ūdens). Apstrādi veic, kad nezālēm izveidojusies pietiekami liela lapu virsma, piemēram, pienenēm izaugušas piecas sešas lapas. Smidzināt ātrāk, kamēr augiem vēl ir tikai dīgļlapas, nav jēgas.
Ja negribas lietot ķīmiskos preparātus, bruģa starpās var kaisīt sāli pietiekami lielā koncentrācijā. Tas izdedzina nezāles, bet nebojā (nesaēd) segumu.
Alternatīva ravēšanai un ķimikāliju lietošanai ir termiskā apstrāde. To gan Latvijā izmanto reti. Ar infrasarkano staru nezāļu dedzinātāju no nezālēm un sūnām var atbrīvot gan irdenu, gan cietu segumu. Augiem ir tikai jāsavīst, tos nav nepieciešams sadedzināt. Nelielas zālītes nezāļu dedzinātājs izcepina ātri, nezāles ar dziļāku un kuplāku sakņu sistēmu iznīdējamas gausāk. Veicot regulāras apstrādes, nezāļu saknes novājinās un tās izkalst
