Bukši – no zariņa vai sēkliņas? 0
“Vai bukšus var izaudzēt no sēklām? Kad un kā tos var pavairot no viena koka?” K.L. Rembatē
Kurzemes pusē (Liepājā, Ventspilī, Talsos) mūžzaļais buksis aug labi, zied un neapsalst, no augiem var arī ievākt sēklas. Tās pirms sējas jāstratificē divus mēnešus 0…+5 °C temperatūrā, lai labāk dīgst. Sugu var pavairot ar sēklām, šķirnes – tikai veģetatīvi: ar spraudeņiem, noliektņiem, jauno dzinumu atdalīšanu no vecākauga.
Nacionālā botāniskā dārza pētniece Dzintra Knape stāsta, ka visbiežāk bukšus pavairo ar spraudeņiem, jo tie viegli apsakņojas. Galvenais ir lapaino spraudeni nogriezt laikus – tas nedrīkst būt nenobriedis un arī stipri pārkoksnējies. Piemēroti puscieti jaunie galotnes dzinumi veidojas no jūnija vidus līdz jūnija beigām (spraudeņu griešanas laiks dažādos gados var atšķirties – jo vēlāk iestājas pavasaris, jo vēlāk nobriest dzinumi). Spraudenim jābūt apmēram 7–10 cm garam.
To sprauž kūdras un smilts maisījumā (1 : 1) un, lai nodrošinātu labāku mikroklimatu, uzklāj polietilēna plēvi. Siltumnīcā, regulāri vēdinot un rasinot, spraudeņiem ātri (2–3 nedēļās) izveidojas saknītes. Sagatavotos spraudeņus var apsakņot arī lecektī.
– Cērpot bukšus katru gadu, nogrieztos dzinumus izmantoju pavairošanai, – stāsta SIA “Puķu lauki” saimniece Sanita Reinberga. – Bukši jāapgriež, lai krūmi spēcīgāk zarotos, veidotos kompakti un blīvi. Augus pamazām ceļot uz augšu, tas ir, regulāri uzturot formu, bukšu lodes septiņu gadu vecumā var būt tikai 40–50 cm augstas, toties izskatās glīti.
