Burtnieku novads ņēmis vērā “Zemnieku saeimas” priekšlikumu ceļmalas pļaut vēlāk 1
Burtnieku novada pašvaldība šovasar ņēmusi biedrības “Zemnieku saeima” priekšlikumu ceļmalas pļaut vēlāk, aģentūrai LETA pastāstīja Burtnieku novada domes izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš.
Vasaras sākumā “Zemnieku saeima” aicināja zemniekus, kā arī pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību.
Izvērtējot biedrības paustos argumentus, Burtnieku novada pašvaldība ceļmalu pļaušanu šogad veic vēlāk, nekā ierasts citus gadus. Plānots, ka pašvaldības apsaimniekotajiem ceļiem un ielām ceļmalas būs sakoptas līdz septembra beigām.
Kļaviņš stāstīja, ka ciematu centros ceļmalas tiek pļautas biežāk, savukārt lauku ceļmalas 390 kilometru garumā tiek pļautas reizi sezonā un šogad pļaušana atlikta uz vēlāku laiku.
Ekonomisku ieguvumu gan pašvaldībai neesot, jo arī citus gadus lauku ceļus pļāvuši reizi sezonā, bet to darījuši agrāk, piebilda Kļaviņš.
Jau ziņots, ka “Zemnieku saeima” pauda viedokli, ka intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti.
Biedrība rosināja paskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. “Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā,” skaidroja “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Biedrība uzsvēra, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri appļaujot grāvmalas.
Tāpat “Zemnieku saeima” vērš uzmanību, ka, nepārdomāti un pāragri appļaujot grāvmalas, būtiski samazinās augu daudzveidība – augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.
