Latvija kļūs par atkritumu dedzināšanas lielvalsti? 5
Netiekam galā ar atkritumiem, taisām krāsnis un dedzinām nost – Ventspilī jau būvē pirmo uzparikti. Ja Latvijai izdosies dabūt naudu no Eiropas Savienības fondiem, varam pat kļūt par dedzināšanas lielvalsti. Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga šo nosauc par sliktāko scenāriju atkritumu apsaimniekošanas politikā.
Latvija ir vienīgā valsts, kas diskusijās par Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetu prasa, lai atkritumu dedzināšana tiktu iekļauta atbalstāmo aktivitāšu sarakstā un tādējādi varētu dabūt naudu no Kohēzijas fonda dedzināšanas iekārtu būvniecībai.
Šajās sarunās piedalījās tagad jau bijušais vides ministrs Kaspars Gerhards. Vadoties pēc ES politikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas, atkritumu apglabāšana un dedzināšana ir sliktākais, ko var darīt ar atkritumiem. Ceram, ka citas ES valstis to nepieļaus.
Mūsdienās dedzināšanas iekārtas ir efektīvākas un videi draudzīgākas nekā tās, kas būvētas pagājušajā gadsimtā, tomēr daļa indīgo, dabai un cilvēku veselībai kaitīgo vielu tāpat nokļūst apkārtējā vidē.
Lai ierīces ātrāk atmaksātos, tās parasti būvē liela apjoma, kas nevar darboties ar mazāku jaudu, kā tehniski paredzēts.
Krāsnis visu laiku “jābaro” ar atkritumiem, bet valstij zūd stimuls samazināt atkritumu apjomu, šķirot, pārstrādāt un atgūt materiālu. Igaunijas piemērs rāda – kā uzbūvēja dedzinātavu Tallinā, šķirošanas apjomi samazinājās, jo atkritumus vairāk nodeva sadedzināšanai.
Mūsu vīzija atkritumu apsaimniekošanā nākotnē ir citāda. Jāpaplašina ražotāja atbildība par sava produkta iepakojumu pilnā tā dzīves ciklā, lai tas ir materiāls, ko var pārstrādāt un atkārtoti izmantot, nevis polimēri, kuru pārstrāde nevienu neinteresē.
Nepieciešams arī beidzot ieviest dzērienu iepakojumu depozītu, lai cilvēki pret samaksu varētu nodot taru šķirošanas punktos, kā arī jārada citi ekonomiskie stimuli, kas sabiedrību mudinātu šķirot atkritumus, bet uzņēmējus – tos pārstrādāt.
Šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādās atkritumu apsaimniekošanas politiku 2021. – 2028. gadam, ceru, ka sabiedrība par šo jomu tiks aicināta izteikties.
Ko vari darīt tu?
* Parakstīties “Manas balss” iniciatīvā “Par Latviju bez atkritumu dedzināšanas rūpnīcām”.
* Iegādāties preces bez iepakojuma vai videi draudzīgā, pārstrādājamā iesaiņojumā.
* Atkritumus šķirot, bioloģiskos atkritumus kompostēt.
* Sniegt VARAM priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas politiku.
