Baltkrievijas karoga nomaiņa pret vēsturisko

Gints Narogs: Ja reiz Starptautiskā hokeja federācija akceptē terorismu un varmācību, tas nenozīmē, ka tas pats jādara pārējiem 62

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Pasaules hokeja čempionāta kontekstā liela daļa sabiedrības, kas seko līdzi šim pasākumam, pēdējās divas dienas vairāk runā nevis par hokejistu sniegumu un spēļu iznākumiem, bet karogiem.

Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča “performance”, nomainot Lukašenko asiņainā režīma karogu pret Baltkrievijas demokrātijas un brīvības cīnītāju, lasi, opozīcijas baltisarkanbalto simbolu, pamatīgi saviļņojusi ne tikai Latvijas, bet arī starptautisko publiku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patīkami, ka lielākā daļa aizstāv Latvijas amatpersonu lēmumu, kas ir tiešs un ļoti precīzs vēstījums baltkrievu tirānam, kura psihiskajā diagnozē, šķiet, ir notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas (kā lai citādi traktē lidmašīnas nolaupīšanu!).

Bet ir arī tādi, kas sāk vemt žulti un izvirzīt ultimātus, kam no pažobelēm kā pamesti žēli ņaudoši kaķēni piebalso vietējie iztapoņas (Urbanovičs, Kreituse).

Baltkrievijas hokeja federācijas “nota”, lai ko tā arī nozīmētu, vēl ir saprotama, jo federāciju kūrē Lukašenko pietuvināti cilvēki, kuru amata aprakstā noteikti ir pienākums cīnīties par sava vadoņa nosprausto kursu.

“Notā” minētais, ka baltkrievu hokejisti, redzot mastā vairs neplīvojam sarkanizaļo karogu, izjūt apdraudējumu un spiedienu, gan izraisa smaidu. Interesanti, kāds hokejistiem var būt apdraudējums, dzīvojot “burbulī”, ko var salīdzināt ar sava veida cietumu.

Savukārt, ja dēļ karoga pie viesnīcas ir kaut kāds spiediens (hallē taču tas ir), tad ar profesionālo sportu labāk nenodarboties.

Daudz sliktāk ir ar ultimātu, ko daži gan politkorekti nodēvēja par lūgumu, no Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) un hokeja slavenākā zobārsta Renē Fāzela puses.

Tā viņu doma aptuveni ir tāda – ko jūs nekaunīgie latvieši te iedomājaties? Jaukt sportu ar politiku?

Mēs esam apolitiska organizācija, tas, kas notiek Baltkrievijā, nav labi, taču tā notiek, un gan jau viņi paši tiks galā, nepiniet mūs tur iekšā! Tāpēc, vai nu velciet mastā iepriekšējos karogus, vai mūsējos nost.

No IIHF un jo īpaši Fāzela puses tas ir pilnīgi divkosīgi. Kad Fāzels kā tiesnesis piedalās Putina hokeja farsā Sočos vai saplūst maigos apkampienos ar Lukašenko, tad tā vien tāda padzīvojušu vīriešu savstarpēja simpātiju izrādīšana un draudzība, kāda tur politika.

Tas nekas, ka reizi gadā “tusējot” kopā ar Putinu un viņa kabatas oligarhiem, pensionārs Renē ir sarunājis sev labi apmaksātas un bezrūpīgas vecumdienas pēc tam, kad šā gada rudenī beidzot atstās IIHF prezidenta amatu, kuru hokeja dinozaurs ieņēmis kopš 1994. gada.

Reklāma
Reklāma

Esmu pilnīgi drošs, ka Fāzels un viņa līdz šim pamatīgi stagnējošā organizācija, ar kuras darbu jau labu laiku ir neapmierinātas vairākas lielās federācijas (Vācija, Somija, daļēji Zviedrija), šobrīd ēstu melnos ikrus un no kristāla glāzēm dzertu “Dom Perignon” šampanieti nekur citur kā Minskā, sekojot līdzi hokeja spēlēm.

Jāatceras, kā IIHF vadība līdz pēdējam vilcinājās ar rīkošanas tiesību atņemšanu Baltkrievijai, piekāpjoties tikai tad, kad ģenerālsponsors “Škoda” ar paziņojumu, ka nedos naudu turnīram, kas notiek pie tirāna, tēlaini sakot, iespieda Fāzela vīrišķības simbolus skrūvspīlēs.

To krupi Fāzels norija, bet mācību neguva.

Hokeja galvenais funkcionārs ir aizmirsis, ka viņš Latvijā šobrīd ir tikai ciemiņš, kuram var nepatikt gultas pēļi vai pārāk treknais piens pie brokastu kafijas, taču tas neļauj izrīkot mājas saimnieku, liekot tam pazemīgi klanīties pie viesa mazākajiem untumiem un iegribām.

Tāpēc cepuri nost Staķa priekšā par stingro stāju. Ja reiz ­IIHF akceptē terorismu un varmācību, tas nenozīmē, ka tas pats jādara pārējiem.

Negribat IIHF karogus pilsētā, kur problēma, noņemsim, jo hokeja ballīte nav domāta tikai augstos amatos esošiem kundziņiem, bet visupirms sportistiem un sporta līdzjutējiem, kuru lielākā daļa nešauboties atbalsta Baltkrievijas tautas demokrātiskos centienus.

Savukārt Lukašenko un viņa līdzskrējējiem šī ir laba mācība, ka ne visi ir gatavi paciest, ja kāds regulāri un apzināti taisa pārējiem uz galvas, jo ir metodes, kas šādiem režīmiem ir trakākas par sarkanu lupatu bullim.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.