Cik nopietns ir Izraēlas uzbrukums Irānas kodolprogrammai un kādas tam ir sekas? 0
Izraēlas plašais uzbrukums Irānai skāris kodolprogrammas sirdi, būtiski kavējot urāna bagātināšanas spējas un, iespējams, aizkavējot Irānas kodolambīcijas par vairākiem mēnešiem vai pat gadiem.
Izraēlas triecienos, kas nogalinājuši nozīmīgus militāros darbiniekus un kodolzinātniekus, iznīcināta arī daļa no rūpnīcas, kurā urāns tika bagātināts daudz augstākos līmeņos, nekā nepieciešams kodolenerģijas ražošanai. Uzbrukumi iznīcinājuši arī rezerves elektroapgādi pazemes iekārtām, iespējams, sabojājot jutīgus mehānismus.
Irānas kodolprogramma būtiski progresējusi kopš 2018. gada, kad ASV izstājās no vienošanās par Teherānas bagātināšanas spēju ierobežošanu — šo procesu nepieciešams apgūt, lai izveidotu kodolieročus. Irāna turpina apgalvot, ka tās programma ir tikai civilai lietošanai, taču Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs atkārtoti brīdinājis, ka valstij jau ir pietiekami daudz bagātināta urāna, lai izgatavotu vairākus kodolieročus, ja tā to vēlētos.
Kodoluzraugi norādīja, ka uzbrukumi, visticamāk, neizraisīs radiācijas līmeņa paaugstināšanos — pat tajā rūpnīcā, kur iznīcināta daļa no urāna bagātināšanas iekārtām, vēsta “Associated Press“.
Kādu ietekmi uzbrukumi atstās uz Irānas kodolprogrammu?
Nav šaubu, ka Izraēlas uzbrukumi nodarījuši būtiskus postījumus, sacīja Fabians Hincs, Irānas kodolprogrammas eksperts no Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta Londonā.
Kodolieroču eksperts Deivids Albraits lēš, ka pirmā uzbrukumu vilnis varētu atvirzīt Irānas iespējas iegūt kodolieročus par aptuveni gadu.
Svarīgs jautājums, pēc Hinca domām, ir, vai Izraēla mērķējusi arī uz specializēto komponentu piegādātājiem, piemēram, centrifūgu un apakšuzņēmēju ražotājiem.
Izraēlas stratēģija, pēc Albraita teiktā, ir “iznīcināt programmas smadzenes” un “pēc iespējas vairāk iekārtu”. Viņš norādīja, ka Izraēla, iespējams, jau ir nodarījusi “milzīgus zaudējumus” programmai.
Kāds postījums nodarīts Irānas kodolobjektiem?
Hincs norādīja, ka viens no galvenajiem Izraēlas mērķiem, iespējams, bija vājināt Irānas spējas izgatavot centrifūgas — būtisku elementu urāna bagātināšanā. Lai gan bagātināts urāns ir būtisks kodolieroča sastāvdaļa, Irānai vēl būtu jāizstrādā detonators un raķešu piegādes sistēma.
Irānai ir divi urāna bagātināšanas objekti, un valsts trešdien paziņoja, ka ir uzbūvējusi un drīz aktivizēs arī trešo.
Ceturtdien Izraēla uzbruka galvenajam un senākajam objektam Natanzā, 220 km uz dienvidaustrumiem no Teherānas, ko apsargā pretgaisa aizsardzības sistēmas, žogi un Irānas Revolucionārā gvarde.
IAEA vadītājs Rafaels Grosi piektdien ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē paziņoja, ka virszemes objekts, kurā urāns tika bagātināts līdz 60%, ir iznīcināts, kopā ar elektroapgādes infrastruktūru — apakšstaciju, galveno elektropiegādes ēku, ārkārtas elektroapgādi un ģeneratoriem. Grosi norādīja, ka radiācijas līmeņos izmaiņas nav novērotas, un pazemes objekts nav cietis tiešus postījumus. Šī pazemes daļa glabā lielāko daļu Natanzas bagātināšanas iekārtu ar aptuveni 10 000 centrifūgu, kas bagātina urānu līdz 5%.
Tomēr Grosi brīdināja, ka elektroapgādes zudums varētu būt sabojājis centrifūgas.
Hincs sacīja, ka, ņemot vērā, ka daudzas centrifūgas, visticamāk, strādāja trieciena brīdī, pastāv liela iespēja, ka tās guvušas “milzīgus bojājumus”.
Albraits norādīja, ka centrifūgas “necieš vibrācijas” un trieciena viļņi vai pēkšņs elektroapgādes zudums var salauzt to delikātās daļas, īpaši kamēr tās griežas lielā ātrumā.
Kā ir ar Fordo kodolobjektu?
Lielākā daļa Irānas centrifūgu atrodas Natanzā, jo bagātināšanai līdz 5% nepieciešams daudz iekārtu.
Tomēr aptuveni 100 km uz dienvidrietumiem no Teherānas, zem kalna, atrodas Fordo kodolobjekts, kur Irāna bagātina urānu līdz 60% — tikai soli no kodolieroča līmeņa (90%). IAEA norāda, ka šeit atrodas visjaudīgākās Irānas centrifūgas.
Irānas valdībai pietuvināts medijs piektdien ziņoja, ka Fordo tuvumā dzirdēti divi sprādzieni. Tomēr eksperti uzskata, ka Izraēla nevar iznīcināt objektu, jo tai nav piemērotu “zemi caururbjošu” bumbu, lai iznīcinātu kalnā esošo objektu.
Šādas bumbas ir tikai ASV rīcībā, un tās var nest tikai lielie militārie lidaparāti, kādi Izraēlas flotē nav pieejami.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir paziņojis, ka uzbrukumi turpināsies “tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai novērstu draudus”.
Hincs uzsvēra, ka uzbrukumi apliecina Izraēlas izlūkdienestu “izcilo informētību” par Irānas kodolprogrammu un spēju precīzi trāpīt pa svarīgākajiem mērķiem. Tas liecina, ka Izraēla varētu mēģināt sabotēt objektu, nevis iznīcināt to ar sprādzieniem. Albraits minēja, ka Izraēla varētu mēģināt atslēgt elektrību Fordo, kas varētu izraisīt centrifūgu bojājumus.
Vai pastāv radiācijas risks?
Lai gan Grosi atzina, ka daļa no Natanzas objekta iznīcināta, viņš norādīja, ka radiācijas līmenis nav pieaudzis.
Pat ja būtu radiācijas noplūde, eksperti norāda, ka izdalītais daudzums, visticamāk, nebūtu bīstams cilvēkiem — ne reģionā, ne tuvumā esošajiem.
“Šādos uzbrukumos izdalās ļoti maz urāna,” sacīja Albraits.
Viņš piebilda, ka urāns pats par sevi nav īpaši toksisks un ir sastopams dabā. Cilvēks, kurš atrastos pie bojātas bagātināšanas iekārtas, visticamāk, saņemtu tikpat daudz radiācijas kā pasažieris vairākos transatlantiskos lidojumos — augstākos augstumos starojums ir lielāks.
Lai saslimtu, cilvēkam būtu jāuzņem lielas urāna devas, norādīja Albraits, piebilstot, ka šo elementu var atrast jūras ūdenī un zemes garozā.
Lielāks risks varētu būt no fluora — ķimikālijas, kas tiek izmantota urāna bagātināšanā un kura varētu būt nāvējoša, ja noplūst uzbrukuma laikā.
Fluoru sajauc ar urānu, veidojot gāzi — urāna heksafluorīdu. Tā ir ārkārtīgi gaistoša viela, kas ātri izraisa koroziju un var apdedzināt ādu. Sevišķi bīstama tā ir, ja tiek ieelpota.
