Krievu skola top par latviešu skolu. “LA” nedēļas apskats 3
Cilvēks. Makrons – izvēle latviešu stilā
Agrāk šķita, ka tas ir Latvijas fenomens – īsi pirms vēlēšanām parādās jauns līderis, ātri izveido partiju un kā vēlēšanu uzvarētājs lepni iesoļo Saeimas namā. Visur citur Eiropā politisko toni gadu desmitiem noteica tradīcijas, kad vēlētāji balso par vecajām, zināmajām partijām, un citiem šajā cīņā iejaukties ir mazas izredzes. Taču nu izrādās, ka esam bijuši progresīvāki, gājuši pa priekšu modei.
Emanuels Makrons savu partiju “En Marche!” izveidoja tikai 2016. gada aprīlī, un tā paša gada novembrī paziņoja, ka izvirza savu kandidatūru Francijas prezidenta amatam. Bet nu viņš jau ir valsts vadītājs – jaunākais Francijas vēsturē (39 gadi). Vienotās Eiropas piekritēji līksmo, jo Makrons pirmsvēlēšanu debatēs visaktīvāk aizstāvēja šīs idejas. Arī no Latvijas raugoties, tas šķiet labs iznākums, jo viņš nav atklāti demonstrējis savas simpātijas Krievijai kā citi konkurenti.
Bet kāpēc gan Francijas pilsoņi tik viegli uzticējās jaunpienācējam? Te ir vairāki iemesli. Pirmkārt jau Francijas vēlēšanu nerakstītais likums – ja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tavam konkurentam ir uzvārds “Le Pens(a), tu esi uzvarējis! Tāpēc galvenais uzdevums Makronam bija iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Viņš izrādījās īstajā vietā īstajā laikā, kad iepriekšējais prezidents zaudējis popularitāti un nogremdējis arī savu partiju, bet otra lielākā politiskā spēka līderis sapinies korupcijas skandālos, savukārt citu kandidātu idejas sabiedrībā tiek uztvertas kā pārāk radikālas…
Latvijas pieredze rāda, ka straujš jauna politiskā līdera uznāciens gan dod vajadzīgo enerģiju, lai uzvarētu vēlēšanās, taču tad seko atslābums un bieži arī vilšanās. Makronam šis “eksperiments” vēl priekšā.
