Koronavīrusa vazātāji, vai no Tūsena izvilks deviņus miljonus? LA nedēļas notikumu apskats 1
Cilvēks. “Nekas slikts nav dzirdēts” – vai ar to pietiks?
Jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) (attēlā), kuram ir 35 gadi, Ekonomikas ministrijā nebūs gluži svešinieks, jo ar daļu no ministrijas vadošajiem ierēdņiem un darbiniekiem jau ir pazīstams. Tāpat viņš ir zināms uzņēmēju organizācijām kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs.
Tas bija viens no iemesliem, kāpēc premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) aicināja J. Vitenbergu ministra amatā.
“Viņš ir sekmīgi vadījis Tautsaimniecības komisiju, pārzina nozares atbildības sfēras un spēs nekavējoties iekļauties valdības darbā, kurai daudzi lēmumi būs saistīti tieši ar ekonomikas ministra kompetenci,” Saeimas sēdē ceturtdien sacīja premjers.
Par J. Vitenbergu neko kritisku neteica arī opozīcijas deputāti. “Neko sliktu par Jāni Vitenbergu neesmu dzirdējis,” atzina Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”), kurš pats Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdībā bija ekonomikas ministrs.
Taču, viņaprāt, ar to, ka kāds ir labs cilvēks, nepietiekot, lai vadītu tādu svarīgu nozari.
V. Dombrovskis būtu vēlējies redzēt amatā profesionāli ar šim darbam nepieciešamo izglītību un pieredzi. Jaunais ministrs Latvijas Kultūras koledžā ir apguvis kultūras tūrisma gida amatu, pēc tam Liepājas Universitātē ieguvis izglītību tūrisma vadības specialitātē. Pirms ievēlēšanas 13. Saeimā J. Vitenbergs bija SIA “Lietas MD” lielo klientu tirdzniecības vadītājs.
Zaļo un zemnieku savienība atbalstīja J. Vitenberga apstiprināšanu amatā, jo tagad esot krīzes laiks un valdība nevarot strādāt nepilnā sastāvā, savukārt “Saskaņa” nebija gatava par viņu balsot. Saeima jau bija noskaņota lemt par ministru pēdējā sēdē pirms nonākšanas pašizolācijā, bet Jaunā konservatīvā partija šos nodomus izjauca.
Arī Saeimas sēdē JKP deputāts Gatis Eglītis frakcijas vārdā solīja nezaudēt modrību un sekot līdzi, lai jaunā ministra vadībā ministrijā “līdz galam tiktu novērsti valsts drošības riski”.
J. Vitenbergu Saeimā ievēlēja no Zemgales. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka ir savas puses patriots – viņa mājas ir Tukuma novada Zentenē, bet viņš arī iestājas par Kandavas novada saglabāšanu esošajās robežās, iebilstot pret tā pievienošanu Tukuma novadam. Ar Kandavu saistās viņa skolas gadi, kurus jaunais ministrs pavadīja Kandavas internātvidusskolā.
Kad komisija atsāks skatīt pašvaldību reformas likumu, viņam gan vairs nebūs tādas iespējas un arī laika aizstāvēt kandavniekus.
Satraukums. Koronavīrusa vazātāji
Kaut gan Latvijai, spriežot pēc saslimušo skaita, cīņā ar koronavīrusu nesokas tik slikti kā citām valstīm, tomēr rodas arvien lielākas bažas, ka solis līdz epidēmijai kļūst arvien īsāks.
Vīruss ir ievazāts gan vīriešu patversmē “Zilais krusts” Rīgā, gan arī sociālās aprūpes centrā Jelgavas novada Elejā un Siguldas novada Allažos.
Rīgā Bolderājas rajonā Covid-19 atklāts kādai cienījama vecuma kundzei, kura bijusi Rīgas pašvaldības pansionāta “Stella Maris” paciente. Turklāt daži bijušie cietumnieki no patversmes aizbēguši, un nav zināmi tie ceļi, pa kuriem viņi vīrusu vazā tālāk. Slimība sākotnēji bija apstiprināta 27 patversmes iemītniekiem, bet epidemiologi secināja, ka inficēti varētu būt simtprocentīgi visi “Zilā krusta” iemītnieki.
Bet drūmākais ir tas, ka vīruss ir iekļuvis arī ārstniecības iestādēs un visvairāk no tā cietis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) operatīvās vadības centrs (OVC), kas ir stratēģiski svarīga NATO kontrolē esoša struktūra.
Vīrusu tur atnesušas divas mediķes, kas uz darbu šajā administratīvajā struktūrvienībā ieradušās ar saaukstēšanās simptomiem, un neviens no vadības abas dāmas nav raidījis mājās.
Tagad karantīnā sēž arī OVC vadītāja. Bet NMPD mediķu brigādes katru dienu brauc pie saslimušajiem uz patversmi un pansionātiem, lai potenciāli inficētajiem noņemtu uztriepes no aizdegunes un mutes gļotādas diagnostisko testu veikšanai. Ja vīruss nekontrolēti turpinās savu uzvaras gājienu arī pa citiem veco ļaužu aprūpes centriem un patversmēm, tad jājautā, cik ilgi šo ārprāta slodzi izturēs ārsti un ārstu palīgi, kuri strādā NMPD.
Neskaidrība. Vai no Tūsena izvilks deviņus miljonus?
Puses lidojumu atcelšana un masveidīga atteikšanās no biļetēm piespiedusi nacionālo lidsabiedrību “Air Baltic” samazināt lidmašīnu floti, uz laiku atlaist darbiniekus.
Lai netracinātu savus darbiniekus un pasažierus, “Air Baltic” izpilddirektors Martins Gauss ir atteicies no sava atalgojuma, bet pārējiem valdes un padomes locekļiem samaksa samazināta par 20%.
Tomēr aviokompānijas bizness ir kā haizivs stratēģija – tā turas uz ūdens tikai kustībā. Lai “Air Baltic” nenogrimtu un pēc krīzes atsāktu darbu, satiksmes ministra Tāļa Linkaita vārdiem runājot, “vēl spēcīgāks un labāk finansiāli strukturēts”, valdība pagājušonedēļ vienojās par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu 36 miljonu eiro apmērā.
Vēl gala lēmums nav pieņemts – tas iziet institucionālās saskaņošanas procedūru. Arī ar Eiropas Komisiju valsts atbalsts jāsaskaņo. Saņemts provizoriskais “jā”, kaut līdz oficiālajam mēneši trīs būs jāgaida. Taču ieguldījums pamatkapitālā nešaubīgi tiks pieņemts, iespējams, jau šonedēļ, tikai nav skaidrs, vai arī otrs akcionārs – 20% akciju turētājs dāņu investors Larss Tūsens – gatavs investēt.
Valdība noteikti no viņa vēlētos izvilkt proporcionālu summu – deviņus miljonus eiro. Taču viņš vēl nesteidzas ar atbildi.
“Lai atgūtos no pilnīgas dīkstāves un pakāpeniskas darbības atsākšanas, “Air Baltic” būs nepieciešama spēcīga kapitāla bāze. Nebūtu saprātīgi, ja uzņēmuma akcionāri neapspriestu, kā kapitalizēt uzņēmumu, lai apmierinātu nākotnes vajadzības. Kā mazākuma akcionārs mēs kopā ar Latvijas valdību izvērtējam iespējas,” paudis Larss Tūsens. Reāli sarunas gan nenotiek ar valdību, bet ar Martinu Gausu.
Tūsens piekrīt, ka “jāreaģē un jāsagatavo uzņēmums nākotnei”, bet šobrīd nav skaidrs, vai viņš noskatīsies, kā valsts glābj nacionālo uzņēmumu, un samierināsies ar mazāku akciju daļu vai arī pats iesaistīsies glābšanas procesā. “Ir skaidrs, ka ne visas lidsabiedrības varēs turpināt darbību,” Tūsens atzinis, atstājot mūsu iztēlē, par kurām viņš tā domā. “Kad visur ir krīze, tā rada arī dažas iespējas,” viņš iepriekšējā krīzē atzina dāņu laikrakstam “Berlingske”. Kādas iespējas viņš izmantos šajā, vēl nav skaidrs.
Joks. Karantīnas dienasgrāmata
“Kad ieviesa ierobežojumus, cilvēki nobijās. Sekoja tāda kā eiforija, kurā mēs esam vēl joprojām,” intervijā interneta portālam TVNET saka psihiatrs Māris Taube.
Iespējams, ka viena no veselīgākajām reakcijām šādā situācijā ir joki, un cilvēki arī labprāt apspēlē visu ar Covid-19 epidēmiju un tās radītajiem apstākļiem saistītās tēmas.
Pirmkārt jau karantīnu – lai gan Latvijā tā vēl nav tik stingra, tomēr cilvēku paradumi krietni mainījušies. Lūk, daži no tiem, kas dažādās versijās klejo internetā.
– Ko darīsi vasarā?
– Jūnijā, jūlijā būšu mājās, augustā aiziešu līdz veikalam.
* * *
Mēģināju pats sev apgriezt matus. Tagad man ir vēl viens iemesls neiet ārā.
* * *
Psihiatru asociācijas paziņojums: tā nav problēma, ka jūs esat sācis sarunāties ar savu mājdzīvnieku. Problēma ir, ja viņš sācis jums atbildēt.
* * *
Kāpēc jāēd ķiploki, ja tie nepalīdz pret koronavīrusu? Toties apkārtējie turas pa gabalu!
* * *
Kas ir “tauriņa efekts”? Kāds vīrs Ķīnā apēda vīrusainu sikspārni, pēc dažiem mēnešiem pasaulē atlaiž 100 000 000 darbinieku.
* * *
Nesaprotu, kāpēc laika ziņās mums joprojām turpina stāstīt par laika apstākļiem citās pasaules valstīs.
* * *
Nezinu, kad šis viss beigsies, bet visādam gadījumam iesaku nopirkt eglīti.
Sagatavojuši: Ināra Egle, Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs
