Auksti šermuļi skrien pār eiropiešu kauliem. Izkustināts un nogāzts Rietumu pasauli vienojošais granīta stabs. Egila Līcīša feļetons 9
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Auksti šermuļi skrien pār eiropiešu kauliem. Izkustināts un nogāzts Rietumu pasauli vienojošais granīta stabs, “ar tīru sirdsapziņu” no Vācijas kancleres amata aiziet prom 16 gadus valdījusī Angela Merkele. Lielākajā Eiropas ekonomikā pēc vēlēšanām ir dezorganizēta vadība, draud ievilkties valdības veidošanas process un ilgam stabilitātes periodam var sekot soļošana uz labu laimi nezināmā virzienā.
Kad KDS/KSS līderpozīcijās varenā auguma Helmūtu Kolu nomainīja trauslā meitene Angela Merkele, likās, ka grūti sameklēt vēl neizteiksmīgāku personu vācu valdības priekšgalā.
Austrumvācijas luterāņu mācītāja atvase izskatījās tiklab mājturības skolotāja, tiklab sieviete pie “Trabant” auto stūres – bez harismas, bez pūdera un rūža kosmētikas kārtas, bez iespaidīgas ārienes, kā “viena no mums”.
Jaunā Vācijas vadītāja ģērbās pārsvarā lietišķā bikškostīmā, papildinot tērpa ansambli ar krāsainām žaketēm. Fiziku studējusī Merkele izteicās, ka radusi lauzt dzīvē ceļu, jo par 80% vienmēr bijusi iesaistīta vīriešu vidē – studijās, darbavietās, politikā.
Kancleres amatā nepagāja ilgs laiks, lai Angelu desmit gadus pēc kārtas ierindotu pasaules ietekmīgākās sievietes pakāpē, Eiropā uztvertu par personību nr. 1, bet vācieši savu frau iedēvētu cieņpilni par “Mutti”.
Varas gados Merkeles kundzei nācies sastapties ar satricinājumu pēc satricinājuma, ar krīzi pēc krīzes, ar konfliktsituāciju pēc konfliktsituācijas. Pasaules saimnieciskais un finanšu sistēmas sabrukums 2008. gadā, defolta draudi Grieķijā, breksits, NATO koalīcijas neveiksme Afganistānā, Krievijas nejaukā daba un agresija Ukrainā, bēgļu miljonu plūdi Vācijā – to visu vajadzēja risināt Mutti. Ātri vien Merkele izvirzījās par Eiropas Padomes neformālo vadītāju.
Kritiskos momentos klātesošo acis aizvien vērsās vācu kancleres virzienā – kas frau Merkelei par to sakāms?
Kur cita dzelzs lēdija Mārgareta Tečere stāvētu cieti kā klints, vāciete, paļaudamās uz iekšējo gudrību, aizvien tiecās meklēt kompromisu, kaut arī Eiropas vareno sēdes ieilga līdz rīta gaismai. Reti kurais redzējis Merkeli karstās dusmās saniknotu, arvien kanclere savaldīja emocijas, izturējās mierpilni.
Eiropas līderībā ne tik lielu lomu spēlējis Vācijas izmērs un svars kā pašas kancleres ieņemtais stāvoklis un respektētā autoritāte. Ar Merkeles palīdzību un stingru nostāju ik pusgadu tiek pagarināts pret “mūsu krievu partneriem” iedarbinātais sankciju režīms. Vācietes devums kā vienotas Eiropas konstruktorei vērtējams kā neatsverams.
Politiskajā arēnā ierodoties gallu gailēnam, prezidentam Makronam, kanclere it kā pagāja malā – okei, puisēn, parādi, ko vari!
Bet, kolīdz jūsma par mazo Parīzes princi noplaka, Merkele atgriezās tradicionālajā neformālajā līderībā.
Politiskajai milzei, globālajai spēlētājai Merkelei nav bijis par grūtu pieliekties, lai iekļūtu Eirosavienības jauno dalībvalstu būdiņās – pie nabadzīgiem brālēniem, kuru budžets pielīdzināms sīknaudai, ko Vācija paspēlētu zolītē.
Atšķirībā no dažiem prominentiem “veco” Rietumu līderiem, kuri aizsvilušies nav kautrējušies Austrumeiropas zaļajiem gurķiem atgādināt, kurš maksā par ballīti, un pamācīt, kā uzvesties, Vācijas kanclere nekad šādi nav uzsvērusi pārākumu.
Latviju sensenos laikos pirms sešpadsmit gadiem vadīja Aigars Kalvītis, taču sirsnīgākā draudzenīte Angelai kļuva “mūsu Merkele” – premjere Laimdota Straujuma.
Abas dāmas esot apspriedušas, kuras tabletes ieteicamākās pret augstu asinsspiedienu, tiekoties mīļi apskāvušās. Premjers Māris Kučinskis, griezis reinlenderi ar Angelu, atceras, ka kancleres Berlīnes ofisā pusdienās dotas tautiskas maltītes atšķirībā no Briseles izmeklētām delikatesēm, ka kanclere bijusi pretimnākoša un atvērta persona, un no vizītēm atmiņā palikusi milzīgā cieņa, ko vācu uzņēmēji un tauta izjutuši pret “Mutti”.
Bioloģiskais pulkstenis tikšķ, pārmērīgā slodze, amata grūtumi liek sevi manīt. 67 gadu vecā Angela piedzīvojusi organismā krīzes ar redzamu roku trīci līdz krišanai ģībonī.
Iedzersim glāzīti mednieku rūgtā šnapsu uz Merkelkundzes veselību, bet vēl neteiksim “auf wieder sehen”.
Tagad jāiet pensijā ar 15 000 eirīšu mēneša pabalstu, tomēr eirogravitācijas piekritēji piemēro cilvēkam bikškostīmā dažādus jaunus amatsvārkus. Ja kristīgo demokrātu prestižu Merkeles mantinieki nolaidīs ausgusā, ja partijai nāksies atstāt varas gaiteņus, diez vai pieredzējušajai politiķei, pienākuma cilvēkam, ļaus staigāt mājas čībās.
