Nācijas līderis, Viens no Putina oligarhiem un Mūsu artava Ukrainai. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Līderis, kāds vajadzīgs!
Krievijas–Ukrainas kara pirmajā dienā izplatījās baumas, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis it kā vairs neatrodas valsts galvaspilsētā Kijevā, bet devies uz Ļvovu, kur situācija ir daudz drošāka. Taču pats Zelenskis jau tajā pašā vakarā apliecināja, ka tās ir blēņas, ierakstot prezidenta pils priekšā filmētu video, kurā redzams ne vien viņš, bet visa Ukrainas vadība.
“Frakcijas vadītājs te, prezidenta administrācijas vadītājs te, premjerministrs te… Mēs visi esam te! Mūsu karaspēks ir te! Un tā būs arī tālāk! Aizstāvam mūsu neatkarību, mūsu valsti. Slava Ukrainai! Varoņiem slava!” sacīja Zelenskis. Tas bija brīdī, kad bija zināms, ka Krievijas karaspēks jau ir pietuvojies Kijevai un naktī gaidāms uzbrukums.
Gan Ukraina, gan Kijeva izturēja, un jau nākamajā rīta Zelenskis atkal uzrunāja gan savu tautu, gan pasauli, aicinot nepalikt malā šajā netaisnīgajā karā. “Mēs paliekam vieni mūsu valsts aizstāvēšanā. Kurš ir gatavs karot kopā ar mums? Godīgi sakot, es tādus neredzu. Kurš ir gatavs sniegt Ukrainai garantiju iestājai NATO? Godīgi sakot, visi baidās,” sacīja Ukrainas prezidents, un, iespējams, tieši šī skaudrā atklāsme ir likusi daudziem pasaules līderiem pēdējās dienās tomēr mainīt neizlēmīgo un piesardzīgo attieksmi, beidzot sākt reāli palīdzēt Ukrainai un bargi vērsties pret Krieviju. Tas joprojām ir par maz, taču virziens ir pareizs.
Volodimirs Zelenskis, kuram nupat janvārī palika 46 gadi, agrāk bieži izpelnījies sarakstiskas piezīmes par savu pagātni. Kā zināms, iepriekš viņš bija komiķis un viņa pievēršanās politikai un kļūšana par prezidentu 2019. gadā daudziem bija pārsteigums, ko pavadīja arī neticība. Turklāt Zelenskis nāca pie varas ar solījumiem panākt mieru un vienoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču jau pavisam drīz bija skaidrs, ka tās bijušas nepamatotas ilūzijas. Tomēr šajā brīdī Zelenski var tikai apbrīnot un nākas atzīt, ka viņš ir tieši tāds nācijas līderis, kāds Ukrainai pašlaik vajadzīgs.
Šaubas. Vai izdosies nokāpt no Krievijas gāzes adatas?
Ir grūti atteikties no jebkāda veida atkarības, īpaši piespiedu kārtā. Taču Krievijas karadarbība Ukrainā liek meklēt alternatīvas šim energoresursam.
Lai arī patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes krātuvē ir pieejamas gāzes rezerves vismaz trim mēnešiem, ar mērķi nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas, valdība pagājšnedēļ uzdevusi VAS “Latvenergo” tās papildināt. Valsts kapitālsabiedrība ir deleģēta starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās dabasgāzes. Pēc ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga teiktā, šobrīd notiek sarunas ar ASV, Kataru un Norvēģiju par gāzes piegādēm. Ar diviem kuģiem gāzi plānots nogādāt Klaipēdas terminālī, no kurienes tā nonāks Inčukalnā. Enerģētikas eksperti gan norāda, ka VAS “Latvenergo” šādu lēmumu vajadzēja pieņemt jau laikus, bez īpaša valdības rīkojuma.
Ne Katarai, ne nevienai citai valstij nav iespējas aizstāt Krievijas dabasgāzes piegādes Eiropai, ziņu aģentūrai “Reuter” ir atzinis Kataras enerģētikas ministrs Saads al-Kaabi, norādot, ka par lielākās daļas Kataras dabasgāzes apjomu realizāciju jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi galvenokārt ar Āzijas pircējiem, tāpēc uz Eiropu varētu novirzīt tikai 10–15% šī šobrīd tik ļoti pieprasītā energoresursa.
Krievija, kas piegādā aptuveni 40% no Eiropā patērētās gāzes, ir paziņojusi, ka turpinās piegādāt dabasgāzi pasaules tirgiem, un analītiķi uzskata, ka būtiskas sankcijas pret Krievijas gāzes importu, reaģējot iebrukumu Ukrainā, ir maz ticamas. Taču pastāv bažas, ka pircējiem būs grūti nodrošināt garantijas Rietumu bankās vai maksāt par gāzi, ja Krievija tiks izslēgta no starptautiskajām maksājumu sistēmām.
Likumsakarīgi, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir novērojams būtisks cenu pieaugums gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas nākotnes darījumiem. Nīderlandes “Title Transfer Facility” finanšu instrumenta gāzes cena martam vēl 23. februārī bija zem 89 eiro par megavatstundu (MWh), bet, atveroties biržai 24. februārī, tā sasniedza 120 eiro par MWh. Vācija pagājušajā nedēļā apturēja Baltijas jūras gāzes vada projekta “Nord Stream 2” sertifikāciju. “Mieram un brīvībai Eiropā nav cenas,” uzsvērusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Kādu cenu par gāzi miera un brīvības vārdā būs gatava maksāt Latvija?
Aizdomas. Viens no Putina oligarhiem
Pirmajā kara dienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins sapulcināja Kremlī oligarhus – ne tik daudz, lai noskaidrotu viņu viedokli, bet lai pārliecinātos par lojalitāti. Starp viņiem bija arī Krievijas lielākās privātās bankas “Alfa-Bank” akcionārs (bet ne lielākais), Krievijas un Latvijas pilsonis Pjotrs Avens. Latvijā atskanējuši jautājumi par to, vai nebūtu jāpārbauda apstākļi, kādos Avenam tika piešķirta Latvijas pilsonība.
Avens ir Krievijas miljardieris un mākslas kolekcionārs. 2021. gadā, pēc “Forbes” datiem, viņš bija 30. bagātākais cilvēks Krievijā. Savu bagātību Avens ieguva pagājušā gadsimta 90. gados – viņš sākotnēji bija Krievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks Jegora Gaidara valdībā, pēc tam – Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pārstāvis G8 padomē. Vēlāk viņš pievērsās banku darbībai, ilgu laiku vadot “Alfa-Bank”. Latvijā viņam pieder “Aven Foundation”, kura mērķis ir izveidot privātu mākslas muzeju, labdarības fonds “Paaudze”, kas piešķir stipendijas studentiem, finansē mākslas projektus un palīdz slimnīcām ar aparatūras iegādi, Klauģu muiža Madonā un SIA “Ezermaļu meža īpašumi”. Viņš ir arī Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Latvijas Universitātes goda doktors, bijis Latvijas–Krievijas uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs un AS “Latvijas Balzams” padomes loceklis.
Latvijas pilsonību Avens ieguva 2016. gadā. Tā viņam pienācās, jo viņa priekšteči līdz 1941. gadam dzīvojuši Latvijā, proti, viņš atbilda pilsonības likuma 2. panta noteikumiem. Vienīgais šķērslis bija latviešu valodas pārbaude. Pirmajā no pārbaudījumiem viņš izgāzās, taču atkārtoto sekmīgi nokārtoja. Šie apstākļi un KNAB noklausītās uzņēmēju un politiķu sarunas šajā sakarā ļāvušas mest aizdomu ēnu, ka eksaminācijas komisija ir bijusi neparasti pielaidīga, tomēr līdz šim veiktajā izmeklēšanā pārkāpumi konstatēti nav.
Agresijas pret Ukrainu radītais krasais starptautisko attiecību sarežģījums, nenoliedzami, liek uzmanīgi vērot tos Latvijas pilsoņus, kas staigā tikties ar Putinu, un kuriem piederošās bankas tiek iekļautas sankciju sarakstos. Tomēr grūti noliegt, ka Avena līdzšinējā darbība bijusi Latvijai tikai labvēlīga.
Palīdzība. Mūsu artava Ukrainai
Patīkami apzināties, ka gandrīz katrs patriotiski noskaņots Latvijas cilvēks vēlas personīgi palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem vieglāk pārdzīvot kara šausmas. Aizvadītajā ceturtdienā, tiklīdz Putins sāka masīvu uzbrukumu Ukrainai, Latvijas iedzīvotāji veica pirmos ziedojumus “Ziedot.lv” kontā. Četru dienu laikā Ukrainas atbalstam saziedota milzīga summa – līdz svētdienas pēcpusdienai tie bija divi miljoni eiro. Kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām saziedotos līdzekļus izmantos tur, kur visvairāk nepieciešams. Jau iegādāta degviela armijai, medicīnas preces un pārtika iedzīvotājiem.
Arī biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” ir izveidojis ziedojumu kontu ar norādi Ukrainai. Biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops atceras, ka arī 2014. un 2015. gadā, kad Krievija okupēja Krimu, Latvijas iedzīvotāji ziedoja naudu un “Latvijas Sarkanais Krusts” to pārskaitīja Austrumukrainas Sarkanā Krusta reģionālajai vienībai, kas to piešķīra vietējiem iedzīvotājiem. Toreiz sadarbībā ar “Ukrainas Sarkano Krustu” tika iepirkti medikamenti, bet sadarbībā ar pašvaldībām sniegta palīdzība kara hospitāļiem. Arī šoreiz Ukrainai ir nepieciešami medikamenti, un “Latvijas Sarkanais Krusts” šo sūtījumu gatavo.
Daudzi cilvēki vēlas piedalīties Ukrainas bēgļu uzņemšanā. Šo darbu koordinē nevalstiskā organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Tās vadītājs Egils Grasmanis pastāstīja, ka sociālajā tīklā “Facebook” pieejamo anketu aizpildījuši 500 cilvēku, kuri vēlas palīdzēt bēgļiem no kara plosītās Ukrainas.
Iekšlieu ministrija arī aicina, ja kāds vēls sazināties par palīdzības sniegšanu un atbalstu Ukrainai, lūgums rakstīt uz [email protected].
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Kristīne Stepiņa
