Egils Līcītis: Fizisko personu dzīve aiz atslēgas 2
No 25. maija spēkā stāsies plašu sabiedrības slāņu atbalstītā ES personu datu aizsardzības regula. Ar bruņotu dokumentu apturēs nenoslēgto centrāltirgu, kad viskaut kur publiski drīkstēja minēt pilsoņu vārdus, uzvārdus, tautību, ādas krāsu, dzimumu, baznīcas piederību, biometriskos parametrus, kredītvēsturi un tamlīdzīgu sensitīvu info. Sevišķi sieviešus nereti līdz asarām, citkārt līdz ģībonim noveda vājā aizsardzība, kad puspasaulei atvērtas intīmās biogrāfijas lappuses, kur kā detālplānojumā dabū uzzināt dāmas īsto vecumu, krūšu izmēru, vēlmi mūžu nodzīvot vecmeitās, it īpaši – svaru.
Privātās dzīves noslēpumu pastiprināta glabāšana ļauj uzelpot arī nodokļu krāpniekiem, ļaunprātīgiem tēviņiem alimentu nemaksātājiem, pedofiliem, ieslodzītajiem, zildeguņiem, kas lielu daļu ienākumu notērē dzērieniem (kas nav bumbieru limonāde) – vai mazums ļautiņu, kuri nevēlas sevi atrast ne Rīgas adresu galdā, ne telefonu grāmatā, ne uz avīzes vāka. Arī čekisti varēs justies drošāki savos cieši aizsietajos maisos. Daudziem cilvēkiem ir iedots person-vārds, bet viņi nevēlas lieku publicitāti un atpazīstamību, jo tad būtu spiesti slēpties aiz saulesbrillēm vai uzaudzējot ūsas. Tagad radioaktīvi kaitīga, sprādzienbīstama informācija tiks izdzēsta no datu bāzēm, maisiem un sarakstiem, bet, kas ošņāsies pakaļ, saskaņā ar jauno regulējumu iepazīsies ar aszobainu cilvēktiesību aizstāvi advokātu.
Reizē ar filtrējošo noteikumu pieņemšanu beigsies dzejdaru sērīgo pantiņu bizness un redakciju ienākumu plūsma no līdzjūtībām. Kāda joda pēc jāizziņo, ka kādam ome nomirusi! Apturēs arī muzikālos TV veltījumu koncertus apaļajās gadskārtās un zelta kāzu jubilejās.
Jau sen vajadzēja nospraust robežas nekontrolētai informācijas zondēšanai un pārnēsāšanai. Lai aizpildītu kvītis veļas mazgātavā vai lai saņemtu lielveikala pircēja lojalitātes karti, bija jādalās ar tūkstoš personas datiem, ko otram pat ausī nedrīkst iečukstēt. Darba intervijās priekšniekam bija ļauts uz sekretāres amatu pieteikušos kandidāti tik sīki iztaujāt, it kā viņš gribētu viņu precēt. Kas tā vispār par neveselīgu vēlmi – kaut pa durvju actiņu lūrēt svešās darīšanās! Tā bija pārāk liela un vaļēja pakete, ar ko prasīja personas kodus, pinkodus, paroles un citas identitāti apliecinošas atslēgas, kad mūsdienās cilvēka drošībai nekas nav vēlamāks par anonimitāti, kuras čaulā ievilkties kā gliemezim.
Eiropas regula jūtami uzlabos valstī visneaizsargātāko personu – politiķu darba apstākļus. Paparaci un rotācijas mašīnu šakāļi burtiski uz gaidi medīja deputātu dzīves neparastākos momentus. Vai kad cienījams Saeimas loceklis satrakojies pēc komisijas sēdes metas uz Jēkaba ielas un sāk kost garāmgājējiem. Vai kad deputāts vaļasbrīdī ieradies laimētavā vinnēt kādu kapeiciņu kā azartspēlmanis. Vai ka partijas biedrs brīvlaikā atpūšas Tvaika ielas vai Ģintermuižas ērtībās. Par to vairs nav brīv stāstīt, un, paldies debesu tētiņam, nelabu galu ņems dienaszagļu fotogrāfu profesija un arī bulvārprese, kam noplūdinātas dzeltenās ziņas bija košļājamā gumija un medusmaize, tiks apbērēta pēc sodiem par personas aizskaršanu. Arī tradicionālas orientācijas avīžnieki laipos, rakstīdami, teiksim, kāds premjerministrs, kurš nevēlējās nosaukt savu uzvārdu. Turpmāk nereģistrētas laulāto attiecības juridiski korekti apzīmējamas kā “pastāvīgas intīmās attiecības” un pēc nošķaudīšanās aizliegts vēlēt – uz veselību! –, jo veselība ir katra paša privāta lieta.
Dzīve ne vienmēr cilvēku nogādā Slavas zālē. Bieži ir pa dubļiem izvazātie un nepatiesi apvainotie. Daudziem nepatiktos un besī ārā sveiciens, otrās bērnības, 80 gadu slieksni pārkāpjot. Vīrieši nemīl afišēties un sašmucēties, ka devušies laulībā ar kādu zelteni. Tagad ļaudīm, kas vēlas tikt iepakoti savā diskrēcijā, bez atļaujas nedrīkstēs piedurt ne pirksta.
Tālākajā cīņā pret nelegalizētu, kompromitējošu infoplūsmu droši vien izstrādās identifikatoru, ar ko personai piešķir kārtas numuru un atstāj nika pavārdu, ar ko klejot sociālajos tīklos, bet pārējais ir indivīda pašregulācijā, lai viņš pats nogana, vai, kam un kā atvērt savu dzīves stāstu un persondatus.
