Anita Bormane: Cīņas ap Kongresu namu. Kāda būs sabiedrības reakcija, ja esošā ēka būs jānojauc? 42
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ sabiedrībā atkal diezgan skaļi izskanējis jautājums par vietas atrašanu Nacionālajai koncertzālei, un daļēji šo aktualizēšanos veicinājusi komunikācijas kļūda, kas, pēc Rīgas domes pārstāvju atzinuma, bija radusies starp SIA “Rīgas nami” un Rīgas domi.
Lai gan “Rīgas nami” pirmdien paziņoja, ka turpinās projekts par Kongresu nama pārveidi par Kronvalda koncertzāli, kas dažos spriedējos jau pamodinājis viedokli – kāpēc Rīgai vajag vēl vienu koncertzāli, ja jau būs šī Rīgas domes Kronvalda koncertzāle –, tikmēr Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone teikusi, ka vēl notiek sarunas ar Kultūras ministriju par iespēju Kongresu namu pārbūvēt par akustisko koncertzāli.
No trim Latvijas Arhitektu savienības (LAS) ieteiktajām vietām (Andrejsala – Andrejostas iela 17, Kongresu nams un Rūpniecības preču tirgus teritorija) tagad reāli palikušas divas – Kongresu nams un Andrejsala. “Pēc sarunām ar Rīgas domi Rūpniecības preču tirgus vairs netiek izskatīts kā apsverams pretendents, jo pilsētai ir citi konkrēti plāni šajā teritorijā,” teicis kultūras ministrs Nauris Puntulis. 12. novembrī seminārā tiekoties ar LAS, ministrs bija vēl tiešāks: “Ne pirmā, ne otrā, ne trešā vieta neatbilst Latvijas Arhitektu savienībai deleģētajiem uzdevumiem,” piebilstot, ka vislielākais sabiedrības atbalsts ir Kongresu nama vietai.
Savukārt – ja neizdosies rast kompromisus ne saistībā ar Kongresu namu, ne Andrejostas teritoriju, Kultūras ministrija secīgi izskatīšot LAS piedāvātā otrā trijnieka novietnes – AB dambis, Elizabetes iela 2 un Raņķa dambis. Protams, šis ceļš vietas izvēli koncertzālei var paildzināt vēl pat vairāku gadu garumā.
Situāciju vēl duļķaināku padara fakts, ka SIA “Nams” septembrī ir veikusi padziļinātu Kongresu nama izpēti, lai noteiktu, vai Nacionālās koncertzāles telpu un funkcionālā programma ir savienojama ar ierobežojumiem tā pārbūvē.
Secināts, ka kopējā koncertzālei nepieciešamā platība nav ietilpināma Kongresu nama platībās.
Kopējā izpētē aprēķinātā iegūstamā Kongresu nama telpu platība ir 12 621 kvadrātmetrs, bet koncertzālei nepieciešamā – 15 000 kvadrātmetru. Būtiskākais – lielās zāles apjomā nevar nodrošināt 1300 vietas, nav iespējams pilnvērtīgi izvietot mazās zāles telpu kompleksu, radot loģisku un funkcionāli saistītu mazās zāles telpu savienojumu ar lielo zāli un palīgtelpām, ir arī problēmas ar ārējo loģistiku.
Izpētē arī norādīts, ka koncertzāles ietilpināšana Kongresu nama teritorijā varētu būt iespējama (bet – ar kompromisiem telpu daudzumā un specifikācijā, kā arī iekšējā un ārējā loģistikā), ja tiek pieļauta tā paplašināšana.
Tomēr tad ir jautājums: kāda būs sabiedrības reakcija, ja Kongresu nama esošā ēka būs jānojauc, nemaz jau nerunājot par postošo ietekmi uz parka kokiem un citām vērtībām?
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes loceklis Timurs Tomsons ir rakstījis: “Lai uzbūvētu akustisko koncertzāli Kongresu namā, tas faktiski ir jānojauc. Ar esošo kubatūru akustiskai zālei vienkārši nepietiek.”
Pieminētajā LAS seminārā izskanēja, ka koncertzālei nepieciešamo apjomu var palielināt, izbūvējot papildu stāvus virs tā apjoma, kur 2006. gadā notika NATO samits. Tomēr cita starpā problemātiski būtu nodrošināt funkcionālās saites, mūziķiem atvēlētās telpas būtu izkaisītas pa visu ēku; problēmas radītu arī piekļuve.
Principā jautājums šeit ir arī par to, uz cik lieliem kompromisiem saistībā ar koncertzāles saturu būtu gatavi mūziķi. Pašlaik vienīgais publiski paustais skaļais tabu attiecas uz kompromisiem, kas skartu dabisko akustiku, kā arī lielās zāles apjomu (1300 vietas). Kultūras ministrija pauž, ka izšķirošais būs Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes viedoklis, kādā veidā ir iespējams Kongresu nama paplašinājums.
Ja runa par citām vietām, tad Andrejsala oligarhu klātbūtnes dēļ būtu sabiedrībai ļoti grūti sagremojams variants. Lai gan koncertzāle šajā gadījumā tiktu būvēta uz valsts zemes, kopumā tās klātbūtne būtu vērtējama kā pamatīgs katalizators investīciju peļņai šajā teritorijā.
Saistībā ar zemes īpašuma tiesību jautājumiem Kultūras ministrija jau ir atzinusi, ka neatrisināmu problēmu šajā ziņā nav. Taču arī lietuviešu kompānijas “MASH Studio” pētījumā atzīts, ka šai vietai ir reputācijas problēmas.
No sarunām ar arhitektiem var spriest, ka neviens īsti nevēlas vairs atgriezties pie Elizabetes ielas 2 kā varianta, bet AB dambim kā koncertzāles vietai, pēc kultūras ministra Naura Puntuļa iepriekš paustā, nav politiskā atbalsta.
Iespējams, ka tur jau varētu būt kas mainījies. Raņķa dambī ir apstādījumi un dabas teritorija. Tā ka – interesanti, kas notiks ar Kongresu nama vietu koncertzāles kontekstā, ņemot vērā paša nama kā kultūrvēsturiskas vērtības statusu un atrašanos vienā no skaistākajiem pilsētas parkiem.
