Foto: Valdis Semjonovs

Pagājušā gada rudens bija īpaši nelabvēlīgs kartupeļu un dārzeņu audzētājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lasītākie

Kokteilis

No Auna drosmes līdz Zivju intuīcijai. Pasaki, kas esi pēc horoskopa, un mēs pateiksim, kādas īpašības tev “nāk līdzi pūrā”!

Kokteilis

“Esmu tik smalciņa.” Rēzija Kalniņa atklāj, kāds ir iemesls viņas vizuālajām pārmaiņām 6

Veselam

Jaunajam Covid variantam – Stratus – ir kāda īpaša pazīme, kas jūtama uzreiz

Lasīt citas ziņas

Pērn, ieskaitot siltumnīcu ražu, Latvijā tika izaudzētas 157 100 tonnas dārzeņu, kas ir par 39 500 tonnu jeb 20,1% mazāk nekā 2016.gadā,

Siltumnīcās izaudzēja 11 5000 tonnu dārzeņu – par 15,9% mazāk kā 2016.gadā. Savukārt atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās tikai par 0,100 hektāru, bet iegūtā raža – par 37 400 tonnu jeb 20,4%. To vidējā ražība samazinājās no 225 centneriem no viena hektāra 2016.gadā līdz 182 centneriem 2017.gadā.

Panikā beidzot arī pats tautas tēvs un valdnieks Putins – ir daudz iemeslu, lai uztrauktos

FOTO. Ogrē bērnudārza darbiniekus no rīta darbā pārņem liels izbīlis

Kokteilis

“Tas ir viss, kas tev jāzina!” Magone, sašutusi par redzēto, jauno brūtgānu izved no pacietības

Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu samazinājās attiecīgi par 2,6% un 16,9%, bet to vidējā ražība no viena hektāra saruka no 211 centneriem līdz 180 centneriem.

Tikmēr turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2017.gadā to kopējā platība pieauga par 15 600 hektāru jeb 37,4%. To veicināja jauns atbalsta maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu no 2015.gada.
Vairāk par CSP datiem lasiet šeit