Eiropas Parlaments atbalsta atomelektrostaciju būvēšanu dalībvalstīs , lai atteiktos no ogļu kurtuvēm 9
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis ierosinājumu investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas projektos atzīt par ilgtspējīgām, tādējādi radot neizpratni sabiedrībā un pamatīgi sadusmojot vides aizstāvju organizācijas.
Ierosinājuma mērķis ir novirzīt privātās investīcijas, lai palīdzētu Eiropas Savienībai (ES) sasniegt mērķi līdz 2050. gadam panākt nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Arī daļa ES likumdevēju kritizējusi šo ierosinājumu, uzskatot, ka tas nepamatoti atzīst par zaļām fosilo un kodolenerģiju un tam ir potenciāls palielināt ES atkarību no Krievijas energoresursu importa.
Ierosinājuma atbalstītāji noraida šo kritiku, uzskatot, ka atteikšanās atzīt kodolenerģiju un dabasgāzi par ilgtspējīgām novestu pie vēl augstākām enerģijas cenām un vēl vairāk apgrūtinātu atteikšanos no oglēm.
Jaunie noteikumi, kas ir daļa no ES vadlīnijām ilgtspējīgam finansējumam, automātiski stāsies spēkā no 2023. gada, ja vien ES dalībvalstis tos nenoraidīs nākamo nedēļu laikā.
Veicinās zaļmaldināšanu
“Lēmums ilgtspējīgu investīciju sarakstā jeb taksonomijā iekļaut fosilo gāzi un kodolenerģiju kā ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības draud taksonomiju pārvērst par zaļmaldināšanas instrumentu, nonākot pretrunās ar pašu taksonomijas regulējumu un ES Zaļo kursu, kā arī draud novirzīt miljardus eiro darbībām, kas paātrinās klimata pārmaiņas un kaitēs iedzīvotājiem, lai gan līdz 2030. gadam dabasgāzes patēriņš Eiropai jāsamazina par 30%,” secina Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Laura Treimane.
Viņa norāda, ka EK zinātniskie konsultanti, dalībvalstis, deputāti, investori, bankas, starptautiskās organizācijas un Eiropas pilsoņi ir iepriekš norādījuši, ka ieguldījumi jaunos gāzes projektos elektroenerģijas vai siltumapgādes vajadzībām, kuru vidējais kalpošanas laiks ir 25–30 gadi, neatbilst ne mazoglekļa attīstībai, ne pārejas posmam uz klimatneitralitāti.
“Tomēr EP nolēma, ka klimata pārmaiņas, karš Ukrainā un strauji augošā gāzes cena nav pietiekams iemesls tam, ka mums steidzami jāpāriet uz lētiem, vietējiem atjaunīgajiem energoresursiem – kā saule un vējš, nolemjot miljardiem eiro potenciāli novirzīt fosilai gāzei, kas nav un nekad nebūs ilgtspējīga,” teic L. Treimane.
Arī Latvijas Universitātes ilgtspējīgās attīstības pētnieks, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga norāda, ka organizācija neatbalsta šādu EP ierosinājumu.
Kompromisa risinājums
Savukārt Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis skaidro, ka kopumā EP ierosinājums ir vērtējams kā politisks lēmums, kurš, visticamāk, atspoguļo sabiedrības bažas par pēdējā gada laikā notikušo energoresursu cenu kāpumu, kā arī fiziska deficīta draudiem, un faktu, ka tuvākajos gados, pieaugot vēja un saules enerģijas ražošanas jaudu apjomam, energosistēmām būs nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, kuras nodrošinās energoapgādes stabilitāti un balansēšanas vajadzības apstākļos, kad saules un vēja enerģijas izstrāde piedzīvo svārstības.
Kopumā to var uzskatīt par kompromisa risinājumu, jo paredzamo sistēmas stabilitātei nepieciešamo jaudu attīstībai EP ir devis priekšroku tādām tehnoloģijām, kuras nodrošina relatīvi zemāku ietekmi uz klimatu un zemāku kaitīgo emisiju apjomu, un iespējamais ieguvums no šī lēmuma, visticamāk, būs saistīts ar faktu, ka ES valstis, kuras šobrīd energoapgādē izmanto ogles, varēs no tām atteikties ātrāk
Prognozes, ka šāds lēmums varētu būtiski paaugstināt ES atkarību no Krievijas energoresursiem, nevaram uzskatīt par gluži pamatotām, jo ir skaidrs, ka šāds lēmums nemazinās investoru interesi par investīcijām saules un vēja enerģijas ieguvē, kas šobrīd ir ekonomiski pievilcīgākas nekā investīcijas dabasgāzes termoelektrostacijās vai atomelektrostacijās un kas pakāpeniski ieņems aizvien lielāku daļu ES dalībvalstu energobilancēs, veicinot elektrifikāciju, piemēram, transportā un šādi savukārt ierobežojot pieprasījumu pēc naftas,” secina G. Valdmanis.
