Dadzīšu ūdensdzirnavas kļuvušas par 9000. valsts pieminekli, kas tik īpašs tajās slēpjas? 0
Dadzīšu ūdensdzirnavas kļuvušas par 9000. valsts aizsargājamo kultūras pieminekli Latvijā, kas iekļauts sarakstā kā reģiona nozīmes industriālais piemineklis, aģentūru LETA informēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Linda Zonne-Zumberga.
Objekts ir raksturīgs Latvijas ūdensdzirnavu paraugs, kas saistīts ar reģiona ražošanas, amatniecības un teritorijas infrastruktūras attīstību. Ūdensdzirnavām piemīt kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme. Patlaban valsts aizsardzībā ir mazāk nekā 30 ūdensdzirnavu.
Madonas novadā, Aronas upes krastā esošās ūdensdzirnavas celtas ap 1890. gadu. 20. gadsimta 20. gados tās piedzīvojušas ugunsgrēku un atjaunotas, tāpēc šodien redzams pagājušajā gadsimtā tapušais apjoms.
Saskaņā ar īpašnieku dzimtas atmiņām, ūdensdzirnavas būvējis Jēkabs Dadzītis, kas bijis Mārcienas muižas kalps. Sākotnēji dzirnavas darbojušās ar koka dzirnavu ratu, bet pēc atjaunošanas uzstādītas modernas turbīnas un dzirnavas izmantotas līdz pat 1986. gadam.
Izskatot objektu atbilstību iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, NKMP speciālisti vērtē dažādus aspektus, tostarp saglabājamās vērtības.
Dadzīšu ūdensdzirnavās saglabājusies ūdensdzirnavu ēka ar mehānismiem un iekārtām – piedziņas vārpstām ar zobratiem, trim maļamajiem gaņģiem, grūbotāju, bīdelētāju un gateri, kā arī ar to saistītā saimniecības ēka un hidrotehniskās inženierbūves sistēma.
NKMP norāda, ka kultūras mantojuma aizsardzībai ir būtiska loma valsts identitātes veidošanā un sargāšanā, tāpēc Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts veidojies kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laika.
1923. gadā pieņemts “Likums par pieminekļu aizsardzību” un sākta informācijas vākšana par potenciāli aizsargājamiem pieminekļiem.
Padomju okupācijas laikā kultūras pieminekļu aizsardzība tika pakļauta valdošajai ideoloģijai, taču notika arī samērā plaša kultūras vērtību apzināšana un izpēte. Atgūstot neatkarību, ir veikts darbs, pārskatot sarakstā iekļautās kultūras vērtības, un patlaban ik gadu pieminekļu saraksts tiek papildināts ar aptuveni 20 jauniem pieminekļiem. Statuss stājas spēkā līdz ar publikāciju “Latvijas vēstnesī”.
NKMP ik gadu atklātā konkursā piešķir līdzekļus kultūras pieminekļiem ar mērķi sekmēt un atbalstīt izpēti, konservāciju un neatliekamu restaurāciju. Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā finansējumu saņēmušajiem objektiem jānodrošina publiskā pieejamība 25 gadus.
2025. gadā atbalstu saņēma 48 objekti. Atsevišķa atbalsta programma tiek nodrošināta sakrālajam mantojumam, kurā katru gadu tiek atbalstītas vairāk nekā 20 baznīcas.
