Daina Sirmā, “Dievaines” 0
Ingunas Cepītes dizains. “Pētergailis”, 80 lpp.
7 vienkārši ieradumi, kas palīdzēs izvairīties no atpazīstamā “veca cilvēka” aromāta
“Beidzam bļaut, ka Latvijā ir bezmaksas izglītība un medicīna. Nav!” Cipruss par pieredzi ar meitas skolu
“Mana pensija nav mana nauda?” Iedzīvotājs neizpratnē par spēkā esošos sistēmu un nosauc to par konkrētu cilvēka pazemošanu
Savā trešajā dzejoļu krājumā Daina Sirmā ir uzklājusi galdu un atvērusi durvis gada tumšākā laika mielastam. Veļu laiks. Dievaines. Šajā vakarā kamolos savēlusies migla iegūst sen aizgājušu cilvēku vaibstus, sabiezē durvju ailā un pārkāpj sava bijušā nama slieksnim. Vāri apgaismotajā un šaurajā lauku sētas istabā pulcējas paaudzes, radam līdzās nosēžas kaimiņš, tautiešiem līdzi ienāk kāds svešu zemju ciemiņš. Viņu ir tik daudz, cik saglabājusi mūsu atmiņa. Viņi nāks tik ilgi, cik tos aicinās pie saimes galda.
