Dārza kaitnieku TOP 10 augusta pēdējā nedēļā 0
Miltrasa. Krāšņumaugu dobēs, it īpaši uz flokšu lapām, izplatās krāšņumaugu īstā miltrasa. Ar balto, miltrasai raksturīgo apsarmi noklātas arī ozolu un citu kokaugu lapas. Tā sastopama arī uz dārzeņu lapām.
Gliemeži. Šovasar varējām vieglāk uzelpot, jo gliemežu daudzviet bija mazāk nekā parasti, bet nu ir pienācis laiks kļūt vērīgākiem. Pateicoties ilgstoši mitrajiem vēsajiem laika apstākļiem, tie uzsākuši caurumot lapas visiem pieejamajiem augiem dārzā.
Augļu puves. Ābolu un bumbieru dārzos joprojām pamanāmi pieaug augļu puvju izplatība.
Ābeļu un bumbieru kraupis. Kraupja skartie ābeļu un bumbieru augļi kļūst arvien raibāki. Šos augļus nevajadzētu uzglabāt, bet izlietot pašus pirmos.
Slapjā dārzeņu puve. Dārzeņu dobēs, kur izaugušas sulīgas kāpostu galviņas, galda biešu un seleriju saknes, daļu no tām sākusi bojāt dārzeņu slapjā puve. Sulīgās dārzeņu daļas pēkšņi sairst, kļūst slapjas (citiem vārdiem sakot – slapji sapūst) un iegūst nepatīkamu aromātu.
Pelēkā puve rudenī ir biežs viesis dārzā. Biežāk ar pelēku sporu masu noklājas kāpostu galviņas, taču līdzīgas pazīmes var būt sastopamas arī uz pupiņām, gurķiem un citiem dārzeņiem.
Burkānu lapu plankumainība inficē arvien jaunus burkānu lakstus.
Kāpostu un rāceņu balteņi. Balteņu kāpuriem apetīte aukstajos laika apstākļos samazinājusies, taču, uzspīdot saulītei, tie turpinās bojāt kāpostu un kāļu lapas. Uzmaniet savus stādījumus.
Ūdensžurkas. Mums nepatīkamie laika apstākļi savukārt ļoti patīk ūdensžurkām. Tās pēdējā laikā aktivizējušās vairākos augļu un sakņu dārzos.
Ogulāju lapu sīkplankumainība. Uz jāņogu un upeņu lapām arvien biežāk un vairāk pamanāmi plankumi. Stipras infekcijas gadījumā ogulāju lapas priekšlaicīgi nobirst. Nobirušo lapu savākšana un izvākšana tālāk no ogu krūma ierobežos slimības izplatību nākamgad.
