Esmu kārtīga lauku meitene. Saruna ar cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 6
Esmu kārtīga lauku meitene – tā par sevi teic cīkstone ANASTASIJA GRIGORJEVA. Bērnībā ravējusi dārzus, ganījusi lopus, audzējusi un tirgojusi puķes, bet pusaudzes vecumā pievērsās cīņas sportam, kur par spīti sievišķīgajai dvēselei sasniegusi augstas virsotnes. Viņa cer, ka augstākās vēl priekšā un ka tās padosies augustā Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Neaizmirstama uzvara
Martā Rīgā risinājās Eiropas čempionāts cīņas sportā, kurā Anastasija izcīnīja pirmo vietu, kļūstot par četrkārtēju kontinenta čempioni. Izšķirošā cīņa izvērtās fantastiska, pēdējās sekundēs visa “Arēna Rīga” aizturētu elpu gaidīja tiesnešu spriedumu pēc video atkārtojuma skatīšanās. Tas bija pozitīvs latvietei, bet pretiniece Jūlija Tkača no Ukrainas aiz sašutuma pat atteicās uzvarētājai paspiest roku. – Es to uztveru tikai kā pārbaudes turnīru un šis zelts manā dzīvē neko nemainīs, jo mērķis ir pavisam cita medaļa, – Anastasija uzsver, ka Eiropas čempionāts ir tikai starpposms ceļā uz olimpiskajām spēlēm.
Un tomēr – jau četri tituli! Pirmais tika iegūts 19 gadu vecumā. – Tas bija ļoti negaidīti, ne es, ne treneris un konkurentes to nevarēja iedomāties. Finālā pretī bija ļoti titulēta krieviete Natālija Goļca. Kad skatījos uz viņas plakātiem, domāju – grandioza sportiste, satikt viņu klātienē būtu liels gods, bet cīnīties finālā un uzvarēt – tas bija neticami. Pirms tam simtprocentīgi likās, ka nav reāli, – atminas sportiste.
Visvairāk atmiņā palicis otrais zelts, ko izcīnīja 2013. gadā Gruzijā, kur cīņas sports ir milzīgā cieņā. – Bija pilna zāle ar cilvēkiem, tik lieliskas emocijas nekur citur neesmu izbaudījusi. Jutos kā gruzīniete, viņi mani tā atbalstīja! Domāju, ka, pat iegūstot Rio zeltu, tādas emocijas nedabūšu. Tas bija kaut kas neaizmirstams, atcerēšos pat vecumdienās par spīti sklerozei, – smejas daugavpiliete.
