Dāvana Latvijas dzimšanas dienā 1
Gribu izteikt savas domas saistībā ar mūsu valsts gaidāmo simtgadi.
Padomju gados okupētājvalsts varas pārstāvji Bauskas novada Bruknas muižas ēkā bija ierīkojuši cūkkūti. Šodien šo ēku grūti atpazīt. Tas ir Latvijas valsts kultūrvēsturisks piemineklis. Kas to iztīrīja, saveda kārtībā, sakopa tā, lai iegūtu šo statusu? To paveica nevis nekārtību vaininieki, bet mūsu valsts pilsonis – katoļu priesteris Andrejs Mediņš. Viņš bija labdaris, kas ar savu raksturu, Dieva sludināšanu un lūgšanām, un ar darbu palīdz atkarīgajiem tikt vaļā no savām vājībām. Rezultātā sakopta vide, kas izdaiļo mūsu zemi. Par šādiem cilvēkiem vajag rakstīt, stāstīt un atgādināt, lai jaunatne smeļas ierosmi savas valsts labā darīt labus darbus.
Otrs piemērs ir Rihards Circenis. Trikātas pagastā izveidojis lielsaimniecību, nodarbojas ar graudaugu audzēšanu. Saimniecība strādā ar peļņu. Ir sakopta vide, lauki. Saglabātas senču svētvietas. Iedvesmojoties no Jāņa Lejiņa grāmatas “Zīmogs sarkanā vaskā”, Trikātā uzstādīja valdniekam Tālivaldim veltītu pieminekli, atgādinot, ka notikumi, kas risinājušies pirms apmēram 800 gadiem, nav nemaz tik seni.
Citāts no J. Lejiņa grāmatas: “(..) Laika vīrs stāvēja ar paceltām plaukstām, uz tām, lēni virpuļodamas, krita retas sniega pārslas. Tālivalža brūces bija aizvilkušās ar maigi sārtu ādu – kā tikko dzimušam bērnam. Slavenais pulkvedis un Trikātas valdnieks, rāmi elpojot, gulēja ciešā miegā…”
Top piemineklis arī Laika vīram. Tie visi kopā būs kultūras mantojums, kas vienmēr atgādinās par tālajiem senčiem. Vai tas nav cēli un skaisti no Riharda Circeņa puses? Varam tikai vēlēt viņam veiksmi, ieceres realizējot. Noteikti tā ir dāvana mūsu valsts – Latvijas – simtgadei. Tādu cilvēku, kas dod mūsu valstij, ir daudz. Un viņi iedvesmo daudzus. Stāstiet par šādiem cilvēkiem!
Ar cieņu
J. Spe ķis Salaspilī
