Publicitātes foto

Dāvis Sīmanis: Latviešu kino piedzīvo uzplaukumu 0

Latviešu kino šobrīd piedzīvo sava veida uzplaukumu – valsts īstenotā atbalsta politika ļauj tapt kā dokumentālajam kino, tā arī īsfilmām, animācijas filmām un pilnmetrāžas spēles kino. Ne velti Nacionālā kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” tiek atbalstītas 16 filmas, tostarp Dāvja Sīmaņa otrā pilnmetrāžas spēlfilma “Tēvs Nakts”, kas 25. oktobrī piedzīvos pirmizrādi visā Latvijā.

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 132
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Šobrīd pašmāju kino ir ļāvis veselai grupai autoru ne vien īstenot savas idejas, bet arī uzlabot savas profesionālās iemaņas. Režisors Dāvis Sīmanis norāda, ka kino attīstības veicināšana noteikti ir jāturpina, lai mēs varētu raudzīties nākotnē ar pozitīvu skatu.

Simtgades kino programmas ietvaros tapušas patiesi kvalitatīvas filmas. Kāds būs pašmāju kino turpmāk?

CITI ŠOBRĪD LASA

Dāvis Sīmanis: Skaidrs, ka Latvijas kino šobrīd ir augšupeja, un, manuprāt, lai gan tādas nelielas “paģiras” pēc “simtgades kino dzīrēm” būs, kopumā pašmāju kino politika ir bijusi gana veiksmīga, lai filmu veidošanas apjoms strauji neapsīktu. Jau šobrīd ir vairākas iniciatīvas, kas ļauj nodrošināt šo attīstības tendenču turpināšanos, un ir skaidrs, ka nākotnē zināma pēctecība būs.

Situācija ar valsts simtgadi gan dokumentālajā, gan spēles kino ļāva cilvēkiem aktīvi strādāt, tādējādi kino amatniekiem – režisoriem, scenāristiem, operatoriem, filmu māksliniekiem, u.c. – viņu profesionālā aktivitāte veda savas pilnveidošanas virzienā. Lai gan pēc simtgades programmas pabeigšanas filmu būs mazāk, pieļauju, ka kino neatgriezīsies pirms simtgades situācijā, kad mazais filmu skaits nevarēja nodrošināt šādu pilnveides procesu un filmu kvalitāte no tā ciet.

Nevar gribēt, ka divas pilnmetrāžas spēlfilmas, kas gada laikā tapa Latvijā, vienmēr būs kvalitatīvas, tā jau būtu tāda jautra atsauce uz kādu savulaik Staļinam piedēvētu izteikumu. Viņš esot vaicājis, cik filmas Padomju Savienībā top gada laikā un cik no tām ir labas. Viņam atbildēja, ka top 30 filmas, bet no tām labas esot piecas. Tad nu Josifs Visarionovičš teicis, ka turpmāk ražosim tikai tās piecas.

Tā, protams, Latvijā būtu vēlama situācija, bet diemžēl ir jābūt tādam kā testa laukumam jeb darba teritorijai, kur profesionāļi savas amata spējas var uzlabot, galvenais, turpinot regulāri strādāt. Nevar gribēt, ka katra filma izdosies, būs festivālu favorīte un pulcēs lielu skaitu cilvēku.

Kas ir mainījies šo gadu laikā?

Latvijas kino vēl 2000to gadu pirmajā desmitgadē bija stagnējošs, nebija skaidru attīstības tendenču, cilvēki pameta darbu kino industrijā. Panīkums bija jūtams arī filmu mākslinieciskajā kvalitātē.

Pēdējos gados tendence ir pretēja – nesauksim to par jauno vilni, bet šobrīd režisori, trīsdesmitgadnieki, ir ienesuši kino jaunas vēsmas.

Viņiem ir jāļauj strādāt, un galu galā tas varbūt arī rezultēsies ar to, ka mums būs tās piecas veiksmīgās filmas katru gadu.

Cik kino veidotājiem būtisks ir valsts atbalsts?

Valsts atbalsts zemēs, kur ir mazāk par četriem miljoniem iedzīvotājiem, kāda ir Latvija, ir vienīgais kino izdzīvošanas veids. Un šeit vienmēr būs dilemma – ko tad valsts atbalsta? Vai tas ir atbalsts kino kā jebkurai citai mākslas formai, attīstot mākslinieciskās izteiksmes kvalitāti, vai arī tādam kino, kas attīsta valstiskus ideālus, vai arī izklaides atbalsts, lai aptvertu pēc iespējas lielākas auditorijas? Manuprāt, valstiskās ideoloģijas atbalsts ir pavisam regresīvs, jo uzspiež filmām un to autoriem noteiktu rāmjus, kas pakārtoti konkrētā brīža politiskajam diskursam.

Latvija valsts atbalsta programmās ir spējusi balansēt starp abiem atlikušajiem variantiem – ir filmas ar lielāku potenciālo auditoriju, un ir filmas ar lielāku māksliniecisko vērtību. Labi, ka Latvijas valsts sniegtajam atbalstam nav bijusi uzspiesta valstiskās piederības nots. Ja filma ir kvalitatīva, tā tāpat veicina valstisko piederību, jo tu vari lepoties, ka šis darbs radīts tajā valstī, kurā tu dzīvo. Skaidrs, ka uzreiz rodas jautājums – kāda tad ir kino pastāvēšanas jēga? Domāju, ka jēga slēpjas kaut kādā trauslā kultūras pārneses procesā, lai sabiedrība varētu turpināt pastāvēt savas kultūras ietvarā. Tas ir arī valsts atbalsta galvenais uzdevums – nodrošināt, lai kultūra paliek dzīva.

Kāds ir bijis jūsu ceļš līdz kino veidošanai?

Es pats ar kino esmu saistīts jau krietnu laiku. Visticamāk, ka galvenais pamudinājums pievērsties kino veidošanai ir tas, ka mani vecāki visciešākajā veidā bijuši saistīti ar kino. Tādēļ jau ļoti agri es nonācu kino laukumā un pie tā pieradu. Kādā brīdī tu aptver, ka kino valoda ir kļuvusi saprotamāka un lietojama. Turklāt es piekrītu pavisam ne oriģinālajai domai, ka kino ir tāds privileģēts domāšanas veids, kas veido savus valodiskos tēlus, lai vari nodot salīdzinoši sarežģītus vēstījumus cilvēkiem uztveramā formā. Ja ir sajūta, ka tu to varētu darīt, tad kādā brīdī saproti, ka filmu veidošana ir tavs aicinājums.

Šobrīd jāsaka, ka es visticamāk neko citu nemaz nemācētu darīt. Manas studijas bakalaura un maģistra līmenī ir saistītas ar vēsturi, doktorantūrā tās atgriezās pie kino, galu galā novedot pie kombinācijas, ka mana pamatinterese ir saistītas ar vēsturiskā kino specifiku. Jebkura mūsdienu situācija tādā kā spirālveidā attiecas uz pagātnes notikumiem. Varbūt ne tieši, bet tajā ir tādas atklātāk vai slēptāk saredzamas atsauces. Attiecīgi – padziļinātā interese par vēsturi palīdz man domāt arī par filmu sižetiem, par to, kā mēs atskatāmies uz pagātni ar kino palīdzību. Tas ļauj arī vieglāk izprast veidu, kā runāt par vēsturi filmās, lai tā nebūtu tikai izklaidējoša forma, bet veicinātu cilvēku līdzpārdzīvojumu un vēlmi domāt par vēsturi.

Kā radās ideja par filmas “Tēvs Nakts” tapšanu?

Cenšoties aktualizēt vēsturiskus notikumus, esmu veidojis arī savu jaunāko spēlfilmu “Tēvs Nakts”. Man šķiet būtiski skatītājiem nodot vēstījumu par Žani Lipki un viņa ģimenes varonību, vienlaikus pieskaroties vienai no lielākajām katastrofām cilvēces vēsturē – holokaustam.

Kādēļ izvēlējos tieši Lipkes personību?

Jebkurš režisors ir ieinteresēts sarežģītos un interesantos varoņos, un Lipke tāds ir, turklāt viņš ir viens no unikālākajiem tēliem 20. gadsimta Latvijā.

Tas saistīts ar viņa galējām cilvēcības izpausmēm, kas mijas ar azartiskumu, pārdrošību un savas ģimenes drošības upurēšanu, īstenojot ebreju glābšanu Otrā pasaules kara laikā. Šo neskaidro elementu un vēstures mīklu apkopojums Lipkes personībā mani uzrunāja, turklāt šādi varoņi režisoram ir kā medus maize, jo tur jau ir pamats veidot filmu. Neizskaidrojamais tevi pievelk kā magnēts.

Kādēļ ir būtiski runāt un nodot vēstījumu par tādiem varoņiem kā Žanis Lipke?

Lipkes personība ir ievērojama, jo viņš ir cilvēks, kurš bijis gatavs uz radikālu lēmumu kritiskā brīdī – bieži vien kāds cits šādu lēmumu nepieņemtu. Mēs dzīvojam laikā, kad ir ļoti viegli aiziet morāles neceļos, tādēļ cilvēki, kuri pieņem humānus lēmumus un kuri ir gatavi parādīt cilvēcību augstākajā formā, pietrūkst. Lipke kalpo par piemēru, un, protams, tas ir arī vēsturiskās situācijas atgādinājums.

Vēsture iegrozījās tā, ka holokausts jeb šī totālā traģēdija, liek uzdot jautājumu – ja notiktu kaut kas līdzīgs mūsdienās, vai mēs būtu gatavi rīkoties?

Tāpat Lipkes personībā ir kas ļoti interesants – stāsts nav tikai par to, kurš cilvēks būtu vai nebūtu gatavs uz šādu lēmumu, Lipke glābšanu īstenoja, nedomājot par to, kā viņu redz citi. Mūsdienu pasaulē nereti cilvēki kaut ko dara, domājot par to, kā viņus uztvers un novērtēs citi, kā viņi izskatās no malas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Skaidrs, ka Žanis Lipke nekādas sociālas lomas nespēlēja, viņš ir varonis, kurš pats neapzinājās, ka tas, ko viņš dara, var tikt vērtēta kā varonība. Viņš vienkārši rīkojās, jo Lipkem tas bija dabisks instinkts – cilvēciska lēmuma turpinājums. Šis arī ir viens no iemesliem, kādēļ filmai vajadzēja tapt, viena no filmas tēmām tieši ir par šo neapzināto varonību. Šobrīd ir redzams, kā, piemēram, politisko partiju līderi sociālajos tīklos raksta skaļas frāzes un izspēlē savu varonību, bet nav spējīgi to pierādīt ar darbiem, savukārt Žaņa Lipkes tēls ir pilnīgi pretējs. Viņš ir turpat nesasniedzams paraugs mūsdienu cilvēkam.

Filma “Tēvs Nakts” tapusi programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. Filmas tapšanu atbalsta Nacionālais Kino centrs un ES programma “Radošā Eiropa MEDIA”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 128
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gaidīs līdz morgos būs pārslodze?”, “Drīz nebūs neviena seniora!”, “Divreiz trakāk kā Itālijā!” – soctīklotāji par kovida upuru rekordu 62
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 97
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords 119
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija pārbaudīs izskanējušo informāciju par Cimdaram, iespējams, viltoto Covid-19 sertifikātu 8
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pēcpusdienā gaiss iesils līdz +15 grādiem. Laika prognoze piektdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 47
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 dēļ nedēļas laikā karantīna izsludināta četros cietumos
17:08
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Kauņas slaktiņš” – cilvēku upuru skaita ziņā traģiskākais notikums visā holokausta vēsturē Lietuvā
16:32
GN
Gints Narogs
Ziņas
Sporta apavi uz nagliņas: Melbārdis veselības problēmu dēļ nolēmis likt punktu sportista karjerai 1
15:38
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 43
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
EP Juridiskā komiteja iesaka atcelt eiroparlamentārieša Ušakova parlamentāro imunitāti 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 125
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja par amatpersonu algu pieaugumu: Tas ir politiķu nihilisms pret sabiedrību! 19
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 128
10 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dabas stihija Sicīlijas pilsētas ielas pārvērš mežonīgās upēs 1
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 97
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 5
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Līdzdzīvotāji, kas runā dejas valodā.” Intervija ar kustību māksliniekiem Elīnu un Rūdolfu Geidiņiem
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš jutās bezpalīdzīgs….”: princis Harijs esot bijis panikā, uzzinot, ka vecmāmiņa Elizabete II atrodas slimnīcā 11
4 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Neizmet miziņas! Vienkāršs veids, kā no mandarīnu mizām izgatavot dabīgu aromātu
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 63
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
21 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 337
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 71
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 144
1 diena